Mērija Saule-Sleine
| ||||||||||||||||||
Mērija Saule-Sleine (Birkerte) (dzimusi 1895. gada 15. novembrī Rīgā, mirusi 1982. gada 25. novembrī) bija latviešu literatūrzinātniece, folkloriste un skolotāja.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi kā Marija Šopa[1] 1895. gadā Rīgā veikalnieka ģimenē. Mācījās Jesenas - Lerhas proģimnāzijā un V. Maldoņa ģimnāzijā. No 1914. gada līdz 1915.gadam bija skolotāja Jēkabpils meiteņu ģimnāzijā.
Pirmā pasaules kara laikā M. Šopa darbojās latviešu bēgļu apgādes komitejā, kur nodibināja skolu sekciju un bija tās sekretāre. Pēc Februāra revolūcijas 1917. gadā viņa piedalījās 1. skolotāju kongresa organizēšanā. Devās bēgļu gaitās uz Krieviju, studēja Maskavas, vēlāk Smoļenskas universitātē (1918—1920). 1919. gadā apprecējās ar Pēteri Birkertu. 1920. gadā atgriezās dzimtenē, studēja Latvijas konservatorijā (1921—1931). Kopā ar Pēteri Birkertu krāja un izdeva tautas ticējumu un anekdošu krājumus. 1925. gadā viņai piedzima dēls Gunārs. Otro reizi apprecējās ar ģeogrāfu Indriķi Sauli-Sleini, kopīgi uzrakstīja grāmatu par Latvijas dabu un kultūru "Dzintarzeme-dzimtene" (1937).
No 1923. līdz 1945. gadam viņa bija Rīgas 2. ģimnāzijas, Rīgas 4. vidusskolas, V. Zālīša pamatskolas skolotāja un docētāja pedagoģiskos kursos. Pēc Otrā pasaules kara M. Saule-Sleine strādāja LZA Valodas un literatūras institūtā (1946—1963).[2]
Mirusi 1982. gadā Rīgā.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]M. Saule-Sleine piedalījās "Krievu-latviešu vārdnīcas" (1-2, 1955), "Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikas" (1, 1959), "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" (1 - 3, 1972 - 1975), rakstu krājuma "Veltījums akadēmiķim J. Endzelīnam" (1972) sagatavošanā.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Mērija Saule-Sleine». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2018-03-16.[novecojusi saite]
- ↑ «Mērija Saule». valoda.ailab.lv. Skatīts: 2018-03-16.[novecojusi saite]
|