Mētra Saberova
Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Mētra Saberova | |
---|---|
Dzimusi |
1991. gada 21. jūnijā Rīga, Latvija |
Nozares | perfomance, animācija, glezniecība |
Mācījusies | Latvijas Mākslas akadēmija, Central Saint Martins, London South Bank University |
Mākslas virziens | feminisms, kvīru māksla |
Mētra Saberova (dzimusi 1991. gadā) ir Latvijas māksliniece, kas pašlaik dzīvo Rīgā.
Māksliniece izmanto savu ķermeni un ķermeniskās pieredzes kā publisku platformu, uz kuras pamata uzsākt sarunas par kultūras, politiskajiem un sociālajiem jautājumiem, kas skar sievietes ķermeni.[1] 24 gadu vecumā veica olvadu nosiešanas operāciju Taizemē, jo Latvijā šādas operācijas var veikt sievietēm, kas ir vecākas par 25 gadiem vai pēc medicīniskām indikācijām.[2]. 2016. gadā Polijā veica jaunavības plēves atjaunošanas operāciju.[3] 2018. gadā veica pilnu krūšu tetovējumu.[4]
Ir feminisma un LGBT aktīviste, ko atspoguļo savos darbos. Latvijā pazīstama arī kā daļa no komandas, kas veidojusi feministiskās fotogrāfijas pierakstu bloku "Fembloks"[5] kopā ar Latvijas māksliniecēm Ingrīdu Pičukāni, Rasu Jansoni, Viviannu Mariju Stanislavsku.
Māksliniece ir arī Baltic Drag King Collective dibinātāja un organizē vairākas Drag King performances.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Artquest and Acava Lifeboat studio award, 2018/2019[6][4]
- The Mona Hatoum Bursary, 2015/2016
Izstādes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Drag Yourself Here, kuratore Mētra Saberova, Kogo galerija [7]
- Tikai neraudi!, kuratore Elita Ansone, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs [8]
- ES_TEXT, kuratore Elita Ansone un Leonards Laganovskis, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs [9]
- Viscerālās pārejas, kuratore Jana Kukaine, Raiņa un Aspazijas vasarnīca [10]
- Silta, jauka istabiņa, kuratore Jana Kukaine, Ziemeļblāzmas kultūras pils[11][4]
- Viscerālās pārejas, kuratore Jana Kukaine,
- EURO FEMMES, kuratore Mētra Saberova, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls, Radošā galerija[12][13][4]
- Glandula Mammae, kuratore Jana Kukaine, Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs[14] [4]
- Vilna un Zīds. Jaunā Erotika, kuratore Jana Kukaine un Rasa Jansone, Latvijas Fotogrāfijas muzejs[4]
- Pimpin' Yo Mama Crib, kuratore Šelda Puķīte, Tartu Mākslinieku māja[15]
- Jeune Creation Europeenne grupas izstādes tūre, Francija, Dānija, Latvija, Rumānija, Spānija, Portugāle, Itālija, 2017/2019[16] [4]
- Feministiskās mākslas šovs, FEMBLOKS, tv24 studija, Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs[5]
- Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III, kuratore Diāna Barčevska, Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāle Arsenāls
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Videosaruna ar Mētru Saberovu
- ↑ «Kontracepcija uz mūžu – olvadu nosiešana». www.santa.lv. Skatīts: 2022-01-31.
- ↑ «Viņa sieviešu tiesību vārdā veica sterilizāciju un atjaunoja nevainību». Egoiste (latviešu). Skatīts: 2018-03-22.[novecojusi saite]
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 4,6 «ABOUT». metrasaberova.com (angļu). Skatīts: 2022-01-31.
- ↑ 5,0 5,1 «LCCA Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs». lcca.lv. Skatīts: 2022-01-31.
- ↑ «Lifeboat | Artquest». https://artquest.org.uk/ (en-GB). Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ «Drag Yourself Here».
- ↑ «Tikai neraudi! Feministiskie skatījumi Latvijas mākslā: 1965–2023».
- ↑ «ES_TEXT».
- ↑ «Viscerālās pārejas».
- ↑ ««Silta, jauka istabiņa» - izstāde par mātes lomu ģimenē un sabiedrībā». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ «Rasa Jansone | Līdzjūtības karstums». satori.lv (angļu). Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ «Kam no feminisma bail? • IR.lv». IR.lv (lv-LV). 2019-07-03. Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ «Zane Zajančkauska | Semantiski noslogoto krūšu liftings». satori.lv (angļu). Skatīts: 2022-02-05.
- ↑ «Mētra Saberova “Pimpin’ Yo Mama Crib” / 17.11.–10.12.2017 / Monumentaalgalerii». Tartu Kunstimaja / Tartu Art House (et-EE). 2017-11-13. Skatīts: 2018-03-22.
- ↑ «IES announces 8 emerging artists who will represent Latvia in JCE Biennale 2017/2019». www.videsinstituts.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-02-05. Skatīts: 2022-02-05.
|