Latvijas Nacionālais mākslas muzejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja centrālā ēka
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (Rīga)
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Dibināts 1869. gads
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Krišjāņa Valdemāra iela 10a, Rīga, Latvija
Koordinātas 56°57′21″N 24°6′47″E / 56.95583°N 24.11306°E / 56.95583; 24.11306Koordinātas: 56°57′21″N 24°6′47″E / 56.95583°N 24.11306°E / 56.95583; 24.11306
Mājaslapa www.lnmm.lv

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākais mākslas muzejs Latvijā, kurā glabājas vairāk kā 52 000 Latvijas, Baltijas un Krievijas gleznotāju un tēlnieku mākslas darbi. Muzeju apmeklē aptuveni 100 000 apmeklētāji gadā.

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muzeja galvenā ēka atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 10a. Tā celta no 1903. līdz 1905. gadam un ir ievērojama historisma stila celtne. Ēku projektējis Vilhelms Neimanis, viņš bija arī muzeja pirmais direktors no 1905. līdz 1919. gadam. Ēka ir viena no pēdējām Rīgā būvētajām eklektisma celtnēm, tā veidota barokālās formās, apdarē izmantojot apmetumu, smilšakmeni un granītu. Interjera apdarē vērojamas jūgendstila iezīmes.

Muzejam ir arī izstāžu zāle "Arsenāls" Torņa ielā 1. 2008. gadā LNMM tika atvērta jauna filiāle Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs Elizabetes ielā 57a — 26 , bet 2010. gadā LNMM pievienoja Ārzemju mākslas muzeju (AMM) Doma laukumā 6, un Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs (DMDM) Skārņu ielā 10/20.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas pilsētas mākslas muzeja skice (Vilhelms Neimanis, 1902).

1869. gads uzskatāms par muzeja dibināšanas gadu — tad tika atklāta Pilsētas gleznu galerija. 1905. gada to pārdēvēja par Pilsētas mākslas muzeju, 1940. gadā — par LPSR Padomju mākslas muzeju, 1945. gadā — par LPSR Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, 1964. — par LPSR Mākslas muzeju. 1987. gadā muzejs ieguva nosaukumu Valsts mākslas muzejs, bet 1995. gadā — Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Sākotnēji muzejā glabājās galvenokārt ārzemju mākslinieku darbi no vairākām privātkolekcijām. Latviešu autoru darbu kolekcionēšanu veicināja Vilhelms Purvītis — muzeja direktors no 1919. līdz 1940. gadam.

Rekonstrukcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka bez kapitālā remonta bija kalpojusi 107 gadus, tāpēc tika pieņemts lēmums par ēkas rekonstrukciju un paplašināšanu ar mērķi radīt mūsdienīgu muzeja infrastruktūru mākslas darbu eksponēšanai, saglabāšanai. 2010. gadā 25. maijā tika izsludināts starptautisks metu konkurss, ko rīkoja Rīgas domes Īpašuma departaments. Konkursā tika iesniegti 28 pieteikumi. 2010.gada 30. septembrī žūrijas komisija par labāko vienbalsīgi atzina Lietuvas arhitektu biroja “Processoffice” radīto metu ar devīzi «VV 903». 2011. gada 24. janvārī tika parakstīts līgums par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunbūves būvprojekta izstrādi, bet 2012. gada 23.maijā ēkas būvprojekts tika akceptēts Rīgas pilsētas būvvaldē. 2013. gada 22. janvārī parakstīts būvdarbu līgums ar SIA «RE&RE» un līgums ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūru par ERAF struktūrfondu finansējumu projektam.[1] 2013. gada 12. februārī LNMM galveno ēku apmeklētājiem slēdza remontdarbu dēļ, lai veiktu rekonstrukcijas, restaurācijas un paplašināšanas darbus 24 miljonu latu vērtībā, ko finansēja Rīgas dome, Eiropas Savienība un Latvijas valsts.[2] LNMM rekonstrukcija un restaurācija, tika pabeigta 2015. gada nogalē [3]

Pēc rekonstrukcijas ēkas kopējā platība ir 8249 kvadrātmetri, no tiem jaunā pazemes apjoma platība ir 3545 kvadrātmetri. Pēc rekonstrukcijas vēsturiskās ēkas 1. stāvā atrodas muzeja kafejnīca, suvenīru veikals, konferenču zāle un bērnu nodarbību telpa, savukārt 2. un 3. stāvā izvietotas pastāvīgās ekspozīcijas. Pirmo reizi muzeja vēsturē apmeklētājiem ir pieejamas muzeja bēniņu un kupola telpas (platības 598 kvadrātmetri), kur izbūvētas mazās izstāžu zāles un atjaunotas vēsturiskās koka konstrukcijas. Izveidotas arī divas jumta terases. Apakšzemes apjomā izveidota jauna 777 kvadrātmetrus liela izstāžu zāle, mākslas darbu krātuves un tehniskās telpas.[4]

Muzeja atklāšanas dienā 2016. gada 4 maijā to apmeklēja vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Muzeja atklāšanā piedalījās Latvijas Republikas ministru prezidents Māris Kučinskis, Latvijas kultūras ministre Dace Melbārde, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs un priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks, gleznotāja Džemma Skulme un LNMM direktore Māra Lāce, Lietuvas kultūras ministrs Šarūns Birutis, muzeja ēkas rekonstrukcijas autors lietuviešu arhitekts Vītauts Biekša, kā arī visa rekonstrukcijas komanda.[1]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]