Saloniki
Saloniki | ||
---|---|---|
pilsēta | ||
Θεσσαλονίκη | ||
Saloniku baltais tornis — pilsētas simbols | ||
| ||
Koordinātas: 40°38′N 22°57′E / 40.633°N 22.950°EKoordinātas: 40°38′N 22°57′E / 40.633°N 22.950°E | ||
Valsts | Grieķija | |
Perifērija | Centrālā Maķedonija | |
Nome | Saloniku nome | |
Dibināta | 315. gadā p.m.ē. | |
Augstums | 0–250 m | |
Iedzīvotāji (2021)[1] | ||
• pilsēta | 309 617 | |
• aglomerācija | 1 104 460 | |
Laika josla | EET (UTC+2) | |
• Vasaras laiks (DST) | EEST (UTC+3) | |
Citi nosaukumi |
Salonicco - itāļu Salonic - rumāņu Солун - slāvu Selanik - turku | |
Mājaslapa |
thessaloniki | |
Saloniki Vikikrātuvē |
Saloniki (grieķu: Θεσσαλονίκη) ir otra lielākā pilsēta Grieķijā. Atrodas valsts ziemeļos pie Egejas jūras Termaikas līča pie Halkidikes pussalas. Grieķu Maķedonijas galvaspilsēta. Sena pilsēta ar bagātīgu vēstures mantojumu. Liela osta un rūpniecības centrs.
Slavena kā vieta, kur atrodas Sv. Demetrija (Άγιος Δημήτριος της Θεσσαλονίκης) relikvijas.
Svarīgs izglītības centrs — Saloniku Aristoteļa universitāte ir lielākā universitāte Grieķijā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu ap 315. gadu p.m.ē. nodibināja Senās Maķedonijas ķēniņš Kasandrs senākas pilsētas Termas vietā un nosauca to savas sievas, Maķedonijas Aleksandra māsas, Tesalonikas vārdā. Saloniki auga ātri un jau II gs. p.m.ē. pilsētai bija aizsardzības mūri un autonomija.
Pēc Maķedonijas krišanas 168. gadā p.m.ē. Saloniki kļuva par romiešu pilsētu un attīstījās kā tirdzniecības pilsēta, jo atradās uz svarīgā Via Egnatia starp Bizantiju (vēlāko Konstantinopoli, tagad Stambula Turcijā) un Dirrahiju (tagad Duresi Albānijā). I gs. pilsētā atradās ievērojama ebreju kopiena, un pilsēta kļuva par agrīnu kristietības centru. Savā otrajā misijas ceļojumā vietējā sinagogā sludināja Svētais Pāvils. 306. gadā imperators Maksimiāns sodīja ar nāvi prokonsulu Demetriju, kurš vēlāk tika kanonizēts un kļuva par Saloniku aizgādni, vienu no Grieķijas un visas viduslaiku Eiropas ievērojamākajiem svētajiem.
Pēc Romas impērijas sadalīšanas Saloniki bija otra ievērojamākā Bizantijas pilsēta. 620. gadā zemestrīce noposta pilsētu. VII gs. Saloniku apkārtnē ienāca slāvi, tomēr pašu pilsētu neieņēma. Imperators Mihails III 9. gadsimtā uzdeva Salonikos dzimušajiem brāļiem Kirilam un Metodijam doties misijas ceļojumā uz ziemeļiem. Brāļi misijas laikā izveidoja slāvu alfabētu (glagolicu un, iespējams, kirilicu), kas kļuva par senslāvu valodas tekstu rakstību.
904. gadā arābi no Krētas izpostīja pilsētu un pārdeva verdzībā ap 22 tūkstošus iedzīvotāju. 1185. gadā Sicīlijas normaņi ieņēma pilsētu, tomēr pēc gada tika padzīti.Ceturtā Krusta kara laikā 1204. gadā Saloniki kļuva par Latīņu impērijas vasaļvalsts — Saloniku Karalistes galvaspilsētu, tomēr 1224. gadā to ieņēma Epīras despotāta valdnieks Mihails Duka. 14. gadsimta vidū Salonikos valdīja zeloti.
1430. gada 29. martā osmaņu valdnieks Murads II Salonikus pievienoja Osmaņu impērijai. Osmaņu laikos Saloniki bija daudznacionāla pilsēta, tajā bija grieķu, turku, bulgāru, albāņu un sefardu ebreju kopienas. 1888. gadā pilsētu sasniedza dzelzceļš. 1881. gadā Salonikos dzima modernās Turcijas izveidotājs Mustafa Kemals Ataturks. 20. gadsimta sākumā Saloniki bija jaunturku kustības galvenais centrs.
Pirmā Balkānu kara laikā Salonikus 1912. gada 26. oktobrī ieņēma grieķu karaspēks. 1913. gada 18. martā Salonikos nogalināja Grieķijas karali Georgiju I. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā Salonikus ieņēma Antantes karaspēks placdarmam pret Bulgāriju. Salonikos darbojās viena no divām Grieķijas valdībām. 1917. gada 5. augustā lielākā daļa pilsētas nodega. Pēc dažiem gadiem pilsētu atjaunoja, un Saloniki ieguva regulāru plānojumu.
Pēc Grieķu-turku kara un Lozannas miera līguma noslēgšanas (1922), turku-grieķu iedzīvotāju apmaiņas programmā pilsētā ieradās no Mazāzijas izsūtītie grieķi. Pilsētas iedzīvotāju skaits būtiski palielinājās, to dēvēja par bēgļu galvaspilsētu, arī nabagu māti. No 1941. gada 9. aprīļa līdz 1944. gada 30. oktobrim pilsēta bija vācu okupācijā.
1978. gada 20. jūnijā pilsēta cieta spēcīgā zemestrīcē.
Ievērojamākās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Saloniku Baltais tornis (Λευκός Πύργος, Leukos Pirgos) — pilsētas simbols. Celts XVI gs.
- Romas impērijas imperatora Galērija triumfa arka (Καμάρα) un mauzolejs. Mauzolejs pēc Konstatīna Lielā (IV gs.) pavēles tika pārveidots par baznīcu. Viena no vecākajām baznīcām, kas saglabājusies līdz mūsdienām
- Sv. Demetrija baznīca
- Bizantijas laika aizsardzības mūri
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salonikos dzimuši:
- Manoliss Anagnostakiss (Μανώλης Αναγνωστάκης) (1925—2005) — dzejnieks
- Nāzims Hikmets (Nâzım Hikmet) (1901—1963) — dzejnieks
- Mustafa Kemals Ataturks (Mustafa Kemal Atatürk) (1881—1938) — mūsdienu Turcijas dibinātājs un pirmais prezidents
- Sv. Kirils un Metodijs (Άγιος Κύριλλος, Άγιος Μεθόδιος) (IX gs.) — misionāri, slāvu alfabēta autori
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Romas imperatora Galerija (ap 250.-311. m.ē.) Triumfa arka.
-
Pilsētas mūra fragments (pēc 6. gadsimta m.ē.)
-
Aristoteļa iela pilsētas centrā
-
Maķedonijas un Trāķijas lietu ministrijas ēka
-
Ostas promenāde
-
Grieķu ortodoksā baznīca (Panagija Halkeon, 11. gadsimts)
-
Vecpilsētas Ano Poli daļas iela ar turku stilā celtām ēkām (19. gadsimts)
-
Kemala Atatjurka dzimtais nams (Apostolou-Pavlou iela 75)
-
Saloniku Ebreju muzeja ēka (Agiou Mina iela 13)
-
Saloniku Aristoteļa universitātes Vecās filozofijas fakultātes ēka
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Αποτελέσματα Μόνιμου Πληθυσμού κατά Δημοτική Κοινότητα» (jaungrieķu valoda). Q1275124. 21 aprīlis 2023.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Saloniki.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|