Pāriet uz saturu

Paviāni

Vikipēdijas lapa
Paviāni
Papio (Erxleben, 1777)
Olīvzaļais paviāns (Papio anubis)
Olīvzaļais paviāns (Papio anubis)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPrimāti (Primates)
DzimtaMērkaķu dzimta (Cercopithecidae)
CiltsPaviānu cilts (Papionini)
ĢintsPaviāni (Papio)
Paviāni Vikikrātuvē

Paviāni, paviānu ģints (Papio) ir mērkaķu dzimtas (Cercopithecidae) ģints, kas pieder pie paviānu cilts (Papionini). Paviānu ģints apvieno 5 mūsdienās dzīvojošas sugas,[1] kuras visas mājo Āfrikā, bet mantijas paviāns (Papio hamadryas) arī Arābijas pussalas pašos dienvidos.[2]

Sistemātikas diskusijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mantijas paviāns (Papio hamadryas) ir vienīgā paviānu suga, kuras dabīgais izplatības areāls ir arī ārpus Āfrikas
Lāču paviāns (Papio ursinus) ir lielākais paviānu ģintī

Paviānu ģintī tiek sistematizētas 5 sugas, lai gan jau ilgāku laiku starp sistemātiķiem nav vienprātības, vai tās ir piecas sugas vai pasugas. Ir sistemātiķi, kas paviāniem izdala tikai 2 sugas: mantijas paviānu (Papio hamadryas) un savannas paviānu (Papio cynocephalus), kuram ir 4 pasugas, šādu iedalījumu pamatojot ar faktu, ka mantijas paviānam ir visatšķirīgākais izskats un uzvedības modelis. Tomēr pēdējo gadu ģenētiskajos pētījumos noskaidrojies, ka mantijas paviāns ir tuvāk radniecīgs Gvinejas paviānam (Papio papio) un olīvzaļajam paviānam (Papio anubis) nekā dzeltenajam paviānam (Papio cynocephalus) un lāču paviānam (Papio ursinus).[3][4] Līdz ar to valda uzskats, ka iedalījums 5 sugās ir patiesāks, nekā 2 sugās.

Ir sistemātiķi, kuri uzskata tieši pretēji, ka paviānu ģinti vajadzētu nevis samazināt, bet papildināt, izdalot divas no pasugām kā sugas; dzeltenā paviāna pasugu — Kinda paviānu (P. cynocephalus kindae) un lāču paviāna pasugu — pelēkpēdu paviānu (P. ursinus griseipes).[5] Tomēr zinātnieki nesteidzas mainīt esošo sistemātiku, tā kā nav pietiekams daudzums pētījumu (gan morfoloģisko, gan ģenētisko), lai pieņemtu pamatotas izmaiņas.

Izskats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas piecas paviānu sugas (ar dažiem izņēmumiem) ir lielākās no visiem pērtiķiem, kas nav cilvēkpērtiķi. Par tiem lielāki ir tikai mandrili un drili. Ģints mazākā suga ir Gvinejas paviāns (Papio papio),[6] kura mazāko tēviņu ķermeņa garums kopā ar galvu ir 50 cm, bet svars 13 kg.[7] Lielākais ir lāču paviāns (Papio ursinus), kura lielāko tēviņu ķermeņa garums kopā ar galvu var sasniegt 114 cm, bet svars 44 kg.[8]

Visiem paviāniem ir garš, suņiem līdzīgs purns, spēcīgi, masīvi žokļi, asi ilkņi, tuvu viena otrai novietotas acis un biezs, samērā garš apmatojums, kas neaug vienīgi uz purna. Tiem visiem ir arī īsas astes un biezādaina, nejutīga sēžas tulzna. Visām sugām ir raksturīgs dzimumu dimorfisms — tēviņi ir izteikti lielāki nekā mātītes, kā arī to ilkņi ir lielāki. Mantijas paviānu tēviņiem, atšķirībā no mātītēm, ir arī garas, sudrabotas krēpes, kas apklāj tā plecus kā mantija.[9]

Uzvedība un barība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Paviānu bars Tanzānijā
Par mazuli galvenokārt rūpējas tā māte, attēlā olīvzaļā paviāna mātīte ar mazuli
Dzeltenais paviāns (Papio cynocephalus)

Paviāni ir uz zemes dzīvojoša mērkaķu suga. Tie mājo Āfrikas savannā un skrajos mežos. Paviāni ir visēdāji, bet lielākā daļa to barības ir augi. Tie barojas arī ar kukaiņiem un medī zivis, vēžveidīgos, zaķus, putnus, zaļos mērkaķus un nelielas antilopes.[10] Paviāni vāc barību, pārmeklējot apkārtni, un ir aktīvi gan dienā, gan naktī. Paviāni mēdz ielavīties arī cilvēku mājokļos un meklēt tajos barību. Dienvidāfrikā ir novērots, ka paviāni medī arī mājas aitas un kazas.

Paviānu galvenie ienaidnieki ir cilvēki, lauvas, hiēnas un leopardi, lai gan leopards spēj nomedīt tikai jaunos paviānus. Pieauguši tēviņi nebēg, bet uzbrūk leopardiem, tiem pat dzenoties pakaļ.[10] Nebrīvē paviāni var nodzīvot līdz 45 gadu vecumam, bet savvaļā līdz 30 gadiem.

Bara attiecības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paviāni veido barus, kuros valda stingra hierarhija. Barā var būt 5—250 īpatņi (visbiežāk ap 50). Bara lielums ir atkarīgs no sugas un no sezonas. Visatšķirīgākais bara modelis ir mantijas paviāniem, kuri mēdz veidot ļoti lielus barus un kurā ir apvienojušies vairāki mazāki harēmi (katram tēviņam ir apmēram 4 mātītes). Pārējām sugām, kuras bieži sauc kopīgā vārdā par savannas paviāniem, bara uzbūve ir vienkāršāka — stingra hierarhija pa mātes līniju.[11]

Reprodukcija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paviānu vairošanās modelis ir atkarīgs no sugas un cieši saistīts ar bara uzbūves modeli. Savannas paviāniem ikviens tēviņš var pāroties ar ikvienu mātīti. Īpatņa pārošanās iespēja ir atkarīga no hierarhijas stāvokļa barā un cīņas starp tēviņiem notiek reti. Tēviņi cenšas sadraudzēties ar kādu mātīti, palīdzot rūpēties par tās mazuļiem, apkopjot mātītes kažoku vai piegādājot tai barību, tādējādi panākot paredzamu pārošanās iespēju. Zinātnieki uzskata, ka šādos gadījumos tēviņš visbiežāk ir arī mazuļu tēvs. Dažām mātītēm izteikti patīk pāroties ar šādiem tēviņiem, ar kuriem tām ir ilgstošas pāra attiecības. Pārošanos ierosina mātīte, demonstrējot savu sēžas tulznu, kurai mainās krāsa, kad mātīte ir gatava pāroties.[12] Mantijas paviāniem pārošanās ir iespējama tikai dominantajiem tēviņiem, kuriem ir savs harēms.

Pēc 6 mēnešu grūtniecības parasti piedzimst viens mazulis, kas sver apmēram 400 gramus. Par mazuli primāri rūpējas māte, lai gan reizēm vairākas mātītes apvienojas, lai rūpētos par mazuļiem kopīgi. Mazulis tiek zīdīts apmēram vienu gadu. Dzimumbriedumu paviāni sasniedz 5—8 gadu vecumā. Tēviņi pamet savu dzimto baru pirms sasniedz dzimumbriedumu, bet mātītes paliek savā dzimtajā barā visu mūžu.

Sistemātika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Groves, C. P. (2005). "GENUS Papio". In Wilson, D. E.; Reeder, D. M. Mammal Species of the World (3rd ed.). Baltimore: Johns Hopkins University Press. pp. 166–167. OCLC 62265494. ISBN 0-8018-8221-4.
  2. ↑ IUCN: Papio hamadryas
  3. ↑ Newman TK, Jolly CJ, Rogers J (2004). "Mitochondrial phylogeny and systematics of baboons (Papio)". American Journal of Physical Anthropology 124 (1): 17–27. doi:10.1002/ajpa.10340. PMID 15085544
  4. ↑ Wildman DE, Bergman TJ, al-Aghbari A, Sterner KN, Newman TK, Phillips-Conroy JE, Jolly CJ, Disotell TR (2004). "Mitochondrial evidence for the origin of hamadryas baboons.". Molecular Phylogenetics and Evolution 32 (1): 287–296. doi:10.1016/j.ympev.2003.12.014. PMID 15186814
  5. ↑ Jolly, CJ (1993). "Species, subspecies, and baboon systematics". In WH Kimbel and LB Martin, eds. Species, Species Concepts, and Primate Evolution. New York: Plenum Press.
  6. ↑ «ARKive: Guinea baboon (Papio papio)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 22. septembrī. Skatīts: 2013. gada 8. oktobrī.
  7. ↑ «Guinea baboon - Papio papio». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. maijā. Skatīts: 2013. gada 8. oktobrī.
  8. ↑ «ARKive: Chacma baboon (Papio ursinus)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 19. decembrī. Skatīts: 2013. gada 8. oktobrī.
  9. ↑ «ADW: Papio hamadryas». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 21. augustā. Skatīts: 2013. gada 10. oktobrī.
  10. ↑ 10,0 10,1 AWF: Baboon
  11. ↑ Bergman TJ, Beehner JC, Cheney DL, Seyfarth RM (2003). "Hierarchical classification by rank and kinship in baboons". Science 302 (Nov. 14): 1234–1236. doi:10.1126/science.1087513. PMID 14615544
  12. ↑ Altmann, J.; Hausfater, G.; Altmann, S. A. (1988). "Determinants of reproductive success in savannah baboons, Papio cynocephalus". In Clutton-Brock T. H. Reproductive success: studies of individual variation in contrasting breeding systems. Chicago (IL): University Chicago Press. pp. 403–418.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Paviāni&oldid=4103513"