Maksis Šēnfelds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maksis Šēnfelds
Max Schönfeldt
Maksis Šēnfelds
Personīgā informācija
Dzimis 1861. gada 8. novembrī
Jelgava, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1912. gada 2. oktobrī (50 gadi)
Rīga
Tautība ebrejs
Vecāki Levins Šēnfelds, Rozālija Feiertāga
Brāļi Leopolds
Dzīvesbiedre Maņa (Miriama)
Bērni Aleksandrs


Maksis Šēnfelds (1861—1912) bija psihiatrs, Nervu klīnikas un sanatorijas direktors Atgāzenē.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis kā Moze Šēnfelds 1861. gada 8. novembrī Jelgavā tirgotāja Levina Šēnfelda ģimenē. Mācījās Jelgavas ģimnāzijā, studēja Tērbatas Universitātē. Pēc ārsta diploma iegūšanas 1887. gadā sāka strādāt Teodora Tīlinga vadītajā Sarkankalna slimnīcā. 1893. gadā M. Šēnfelds Tērbatas Universitātē aizstāvēja medicīnas doktora disertāciju par inducētiem murgiem, pēc tam papildinājās Berlīnes Universitātē, no 1894. gada strādāja privātpraksē Rīgā.

No 1897. līdz 1899. gadam pēc Vilhelma Bokslafa projekta uzcēla piecus mūra korpusus savai privātklīnikai Atgāzenē. 1912. gada 2. oktobrī Rīgā viņu nošāva psihiski slims pacients, apbedīts Vecajos ebreju kapos.[1]

Atgāzenes psihiatrisko klīniku pēc Makša Šēnfelda nāves vadījs viņa jaunākais brālis Leopolds Šēnfelds, pēc tam Makša dēls Aleksandrs Šēnfelds. Pēc Latvijas okupācijas Šēnfelda klīniku nacionalizēja.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]