Pāriet uz saturu

Atgāzene

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Rīgas pilsētas apkaimi. Par citām jēdziena Atgāzene nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Atgāzene
Ābolu iela Atgāzenē
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
PriekšpilsētaZemgales priekšpilsēta
Platība0,745 km²
Iedzīvotāju skaits1 649 (2019)
Transports
Autobuss56.
Trolejbuss27.
CitsVilciens
Papildinformācija
Ārējā saiteapkaimes.lv

Atgāzene ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā. Atgāzenes apkaime atrodas Rīgas DR daļā. Tā robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novada Mārupes pagastu. Atgāzenes apkaimes robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve.

Atgāzenes apkaimes kopējā platība ir 0,745 km², un tā ir vismazākā no Rīgas apkaimēm (7 reizes mazāka nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā). Šīs apkaimes robežas ir skaidri nolasāmas pa dzelzceļu un ielu trasēm, izņemot tās DR daļā, kur apkaimes robežas sakrīt ar Rīgas pilsētas administratīvo robežu, un apbūves raksturs sakrīt ar kaimiņu pašvaldības (Mārupes novads) teritorijā ietilpstošo apbūvi. Funkcionāli šī apkaime lielā mērā ir saistīta ar Ziepniekkalna apkaimi, bet pēc dzīvojamās apbūves rakstura — ar Bieriņu apkaimi, un pašreiz ir grūti uztvert šo apkaimi kā vienotu un lielā mērā pašpietiekamu funkcionālo telpu kā tas būtu attiecināms uz lielāko daļu citu Rīgas pilsētas apkaimju. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 4 070 metri.

Pamatraksts: Atgāzenes muiža
Atgāzenes muiža 1876. gada kartē.
Atgāzenes apkaime 1937. gada Rīgas pilsētas plānā.

Apkaimes nosaukums cēlies no Atgāzenes muižas, kas celta 17. gadsimtā pie Jelgavas (ziemas) ceļa 3,5 verstis (aptuveni 3,9 km) no Rīgas, un tā bija Lielās ģildes eltermaņa Tomasa Fēgezaka īpašums.[1] No 1830. līdz 1857. gadam cauri muižas zemei uzbūvēja lielceļu uz Jelgavu, bet 1868. gadā — Rīgas—Jelgavas dzelzceļu.

1897. gadā Maksis Šēnfelds Atgāzenes muižā (tagad Vienības gatvē 87/89) izveidoja "Šēnfelda nervu klīniku" un sanatoriju "Atgāzene".[2] kurā bija paredzētas vietas 60 pacientiem. Blakus zemes gabalā Atgāzenes ielā 24a atradās L. Šēnfelda, vēlāk E. Šēnfeldes, nervu klīnika un sanatorija, kas bija dibināta 1917. gadā. Abi zemes gabali līdz 1930. gadu beigām bija M. Šēnfelda mantinieku īpašumā, bet pēc Otrā pasaules kara tur izveidoja Baltijas kara apgabala kara hospitāļa rehabilitācijas nodaļu. 1924. gadā Atgāzenes apkaimi pievienoja Rīgas pilsētai.

Apkaimē atrodas Upesmuižas, Bērzmuižas, Bārbeļu, Koplavas, Brikstu, Briņķu, Benes, Adulienes, Dzelzceļu, Dīķa, Atgāzenes ielas, kā arī apkaimei cauri ejošās Brambergas un Ģimnastikas ielas. Mazās šķērsieliņas abās pusēs noslēdz dzelzceļš un Vienības gatve.

Lielākā daļa 20. gadsimta sākuma ielu savu nosaukumu Atgāzenē ir saglabājušas, dažas ir izzudušas pavisam, citas nākušas klāt. Piemēram, Atgāzeni ziemeļos ieslēdzošā Kārļa Ulmaņa gatve izveidota tikai 1981. gadā (toreizējā Ernsta Tēlmaņa iela). Mainoties pilsētas apbūvei, kādreizējā Briņķu (tagad Briņģu) iela nu ir sadalīta divās daļās.

Viena no centrālajām apkaimes ielām ir Dīķa iela. Šīs ielas 11. numurā 1920. gados (1922—1926) gados ir dzīvojis Rainis un Aspazija.[3] Atgāzenes ielā 26 atrodas bijušās 45. Rīgas pilsētas pamatskolas ēka, kas celta 1934. gadā (vietējas nozīmes kultūras piemineklis, arhitekts A. Grīnbergs). No 1937. līdz 1945. gadam to sauca par Rīgas pilsētas Atgāzenes pamatskolu.[4] Tagad ēkā darbojas Rīgas Igauņu pamatskola, Latvijas Igauņu biedrība, agrāk tur atradās Rīgas Angļu ģimnāzijas filiāle. Atgāzenes apkaimes dienvidu daļā atrodas biznesa augstskola "Turība".

Uz Rīgas pilsētas un Mārupes novada robežas atrodas Ābolu iela. Mūsdienās ielas nepāra numuru pusē ir Rīgas pilsētas numerācija, pāru numuru pusē — Mārupes novada dotas adreses gan ar māju vārdiem, gan numuriem. Ielu izveidoja 20. gadsimta sākumā ar Bērzumuižas ielas nosaukumu (Bershofsche Str.), bet kopš 1924. gada 7. augusta tā tiek saukta par Ābolu ielu.[5]

Fēgezaka muižiņa

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

18. gadsimta sākumā Fēgezaka muižiņa tika nodedzināta Ziemeļu kara laikā. "1710. gadā muižas īpašnieks G. fon Fēzegaks un viņa sieva nomira mērī un muižiņa pārvērtās postažā. 1713. gadā viņa dēls Gothards fon Fēgezaks atgriezās no ceļojumiem sava tēvu pilsētā un apmetās šeit. Vieta, kur bija atradusies viņa vecāku muižiņa, viņam esot bijusi aizmirsusies, bet kāds vecs zemnieks labprātīgi piedāvāja to uzrādīt, jo rožu krūmi dārzā bija vēl saglabājušies un sakuplojuši. Tas ierosināja viņu meklēt vēl tālāk, panākt valdījuma tiesības uz muižiņu un to apbūvēt. (..) Viņš uzcēla ēku, kuras kārniņu jumts šeit paceļas pāri pārējiem, un pavadīja te savas atpūtas stundas, kas viņam atlika pēc svarīgajiem amata darbiem (viņš nomira 1764. gadā kā vecākais un prezidējošais birģermeistars). No darbiem noguris, šis cienījamais sirmgalvis, ģimenes godāts, tās klēpī nodzīvoja savas atpūtas stundas bez ārišķīgas greznības un kristietis." [1]

Broces zīmējumos var redzēt, kāda muižiņa ir izskatījusies 18. gadsimta beigās — tā bija visai necila vienstāva koka ēka, ko ieskāva žogs un koki. Ir ziņas, ka Atgāzenes muižā zviedru laikos ir apstrādātas 7 ¾ mucvietas (1 mucvieta — 0,4936 ha) tīruma.[6] 1677. gadā muižiņai piederēja 47 desetīnas (51,23 ha) zemes, un 1683. gadā šeit tika izvietotas 13 zemnieku mājas. Taču tā kā augsne bija visai neauglīga, zemnieki varēja iekopt tikai niecīgus dārzus.[7] Atgāzenes muižā esot bijis ierīkots arī krogs, kas pie lielceļa novietotajai muižiņai bijis labs papildus ienākumu avots.

Piezīmes un atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1 2 J.K. Broce. "Zīmējumi un apraksti", Zeids T. u.c., 2. sēj., 1996. gads, 45. lpp.
  2. ↑ Iela kā leņķis[novecojusi saite], financenet.lv, 31.07.2006.
  3. ↑ "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 170. lpp.
  4. ↑ "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 197. lpp.
  5. ↑ "Rīgas ielas". Enciklopēdija, Zalcmanis R. u.c., 1. sēj., 2001. gads, 63. lpp.
  6. ↑ Jakovļeva M. "Rīgas Pārdaugava zviedru valdīšanas beigu posmā" (pēc kartogrāfiskā materiāla). Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. 1990. gads, 555. sēj., 104. lpp.
  7. ↑ J.K. Broce. "Zīmējumi un apraksti", Zeids T. u.c., 2. sēj., 1996. gads, 246. lpp.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Atgāzene&oldid=4284273"