Blaus bija četrkārtīgs Šveices šaha čempions (1953., 1955., 1956. un 1967. gadā). 1953. gadā FIDE viņam piešķīra starptautiskā meistara nosaukumu. Septiņas reizes (no 1954. līdz 1968. gadam) Blaus pārstāvēja Šveici šaha olimpiādēs un četrpadsmit reizes (no 1953. līdz 1972. gadam) Klāras Benediktas kausa izcīņas turnīros, pēdējos iegūstot trīs individuālās un vienu komandu zelta medaļu, kā arī draudzības šaha mačos pret Franciju (1946, 1965), Dienvidslāviju (1949, 1950), Rietumvāciju (1951, 1952), Spāniju (1953, 1954), Austriju (1953, 1955) un Itāliju (1951, 1952, 1958, 1969).
Turnīros viņš bija 7.–8. vietā Hilversumā (1947), uzvarēja Lucernā (1949/1950), bija 4. vietā Cirihē (1952), dalīja 15.–16. vietu Cirihē (1959) un uzvarēja Birsekā (1961).[2]
↑Litmanowicz, Władysław & Giżycki, Jerzy (1986, 1987). Szachy od A do Z. Wydawnictwo Sport i Turystyka. Warszawa. ISBN 83-217-2481-7 (1. A-M), ISBN 83-217-2745-X (2. N-Z)