Makss Blaus

Vikipēdijas lapa
Makss Blaus
Max Blau
Personīgā informācija
Dzimis 1918. gada 19. decembrī
Valsts karogs: Vācija Minhene, Veimāras Republika, Vācija
Miris 1984. gada 25. augustā (65 gadi)
Valsts karogs: Šveice Berne, Šveice
Nodarbošanās šahists

Makss Blaus (vācu: Max Blau; dzimis 1918. gada 19. decembrī, miris 1984. gada 25. augustā) bija Šveices šahists, FIDE starptautiskais meistars (1953).[1]

Blaus bija četrkārtīgs Šveices šaha čempions (1953., 1955., 1956. un 1967. gadā). 1953. gadā FIDE viņam piešķīra starptautiskā meistara nosaukumu. Septiņas reizes (no 1954. līdz 1968. gadam) Blaus pārstāvēja Šveici šaha olimpiādēs un četrpadsmit reizes (no 1953. līdz 1972. gadam) Klāras Benediktas kausa izcīņas turnīros, pēdējos iegūstot trīs individuālās un vienu komandu zelta medaļu, kā arī draudzības šaha mačos pret Franciju (1946, 1965), Dienvidslāviju (1949, 1950), Rietumvāciju (1951, 1952), Spāniju (1953, 1954), Austriju (1953, 1955) un Itāliju (1951, 1952, 1958, 1969). Turnīros viņš bija 7.–8. vietā Hilversumā (1947), uzvarēja Lucernā (1949/1950), bija 4. vietā Cirihē (1952), dalīja 15.–16. vietu Cirihē (1959) un uzvarēja Birsekā (1961).[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. M. Blausa profils vietnē chessgames
  2. Litmanowicz, Władysław & Giżycki, Jerzy (1986, 1987). Szachy od A do Z. Wydawnictwo Sport i Turystyka. Warszawa. ISBN 83-217-2481-7 (1. A-M), ISBN 83-217-2745-X (2. N-Z)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]