Manuels Markess Sterlings
| Manuels Markess Sterlings Manuel Márquez Sterling | |
|---|---|
 | |
| Kubas prezidents | |
|
Amatā 1934. gada 18. janvāris — 1934. gada 18. janvāris | |
| Priekštecis | Karloss Evia |
| Pēctecis | Karloss Mendieta |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1872. gada 28. augusts Lima, Peru |
| Miršanas dati |
1934. gada 9. decembris Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis |
| Politiskā partija | bezpartejiskais |
| Tēvs | Manuels Markess Sterlings vecākais |
| Māte | Belena Loreta de Mola |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Mersedesa Markesa Sterlinga i Siburo |
| Profesija | žurnālists |
| Reliģija | Romas Katoļu baznīca |
Manuels Markess Sterlings (spāņu: Manuel Márquez Sterling, 1872. gada 28. augusts Lima — 1934. gada 9. decembris Vašingtona) bija Kubas prezidents, ārlietu ministrs (1933-1934) un diplomāts. Bijis Kubas sūtnis Meksikā un ASV.
Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piedzimis Peru, taču drīz vien ģimene pārcēlusies uz Kubu. Sešpadsmit gadu vecumā debitējis kā žurnālists Kubas preses izdevumos El Pueblo un El Camagueyano, kurus nodibinājis viņa tēvs. Vairākus gadus dzīvojis Meksikas pilsētā Meridā, kur ārstējās no bronhiālās astmas. Sadarbojies ar vietējo preses izdevumu El Eco del Comercio un šaha žurnālu La Revista de Mérida de Ajedrez. 1895. gadā Hosē Martī sacelšanās laikā dzīvojis un strādājis Madridē, kur sadarbojies ar šaha žurnālu La Revista Internacional de Ajedrez. Lai izvairītos no aresta, pārcēlies no Spānijas uz Meksiku, bet vēlāk uz ASV. Pēc Spānijas—ASV kara atgriezies Kubā. 1901. gadā nodibinājis laikrakstu El Mundo, vēlāk sadarbojies ar laikrakstiem La Lucha (1905), El Heraldo de Cuba (1913), La Nación (1916). Iecelts par Kubas sūtni Meksikā. 1913. gada Meksikas revolūcijas laikā atbalstījis gāzto prezidentu Fransisko Madero, sarakstījis vairākas reportāžas par notikumiem Meksikā.
1933. gadā, kad toreizējā Kubas prezidenta Herardo Mačado neveiksmīgās politikas rezultātā sākas plaši streiki un nemieri, pēc politiķu apaļā galda lēmuma kļuvis par Kubas ārlietu ministru. 1934. gada 18. janvārī sešas stundas izpildījis Kubas prezidenta pienākumus. Pēc tam ticis iecelts par Kubas sūtni ASV, kur 1934. gada 29. maijā parakstījis līgumu ar ASV, kas noregulējis abu valstu attiecības un atcēlis Kubu diskriminējošo Plata labojumu.[1]
Bijis pazīstams arī kā šahists, daudzu Kubas un Meksikas šaha čempionātu dalībnieks. 1900. gadā piedalījies Parīzes starptautiskajā šaha turnīrā, kurā ieņēmis 15. vietu (uzvarējis Emanuels Laskers).[2]
Sarakstījis vairāk nekā piecpadsmit grāmatas par vēsturiskām, politiskām un šaha tēmām.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Šahista profils chessgames.com mājaslapā (angliski)
- Šahista profils 365chess.com mājaslapā (angliski)