Margita Gūtmane

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Margita Gūtmane
Personīgā informācija
Dzimusi 1943. gada 24. oktobrī (75 gadi)
Jelgava
Tautība latviete
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstniecība
Valoda latviešu, zviedru
Žanri Dzeja

Margita Gūtmane (dzimusi 1943. gada 24. oktobrī Jelgavā) ir latviešu rakstniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1944. gadā Gūtmane gada vecumā kopā ar mātes māsu pēdējā kursējošajā vilcienā dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Viņas māte paliek Jelgavā un pēc kara tiek represēta,[1] tāpēc Gūtmane uzaug šķirti no vecākiem. Viņa beigusi Minsteres latviešu ģimnāziju. No 1966. gada Stokholmas Universitātē studējusi baltu valodas. No 1969. gada Hamburgā studējusi literatūrzinātni un teātra vēsturi.[2] Dzīvojusi Hamburgā, Latviju viņa pirmo reizi atkal apciemo 1988. gadā, bet 1996. gadā pārceļas uz dzīvi Latvijā. Latvijas Rakstnieku savienības biedre kopš 1992. gada.

Pirmā nozīmīgākā literārā publikācija ir dzejoļu kopa žurnāla "Jaunā Gaita" 71. numurā 1968. gadā. Par prozas grāmatas "Tā pati diena" manuskriptu saņēmusi J. Jaunsudrabiņa balvu (1984), par grāmatu "Vēstules mātei" PBLA Kultūras fonda balvu (1998), par Veronikai Strēlertei veltīto grāmatu "Dzīve ir viens vella izgudrojums" saņēmusi Literatūras gada balvas speciālo balvu (2012). Atdzejojusi vācu valodā Māra Čaklā grāmatas "Blūzs alejas galā" (2000) un "Desmit mīlas dziesmas Rīgai" (2001), Aleksandra Čaka, Vizmas Belševicas, Imanta Ziedoņa, Veronikas Strēlertes, Amandas Aizpurietes, Ulža Bērziņa un citu latviešu autoru darbus.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Ēnu spēles. Imanta, 1971.
  • Kas zinās stāstīt. Vesterosa: Ziemeļblāzma, 1976.
  • Klusuma robežās. Stokholma: Atvase, 1981.
  • Dzejas. Rīga: Teātra anekdotes, 1991.

Citi darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Veronika Strēlerte [rakstu krājums, sastādītāja]. Stokholma: Atvase, 1982.
  • Minkāns [grāmata bērniem]. Stokholma: Atvase, 1985.
  • Tā pati diena [proza]. Stokholma: Atvase, 1988.
  • Vēstules mātei [proza]. Rīga: Preses nams, 1998.
  • Veronika Strēlerte manās atmiņās. Rīga: Neputns, 2012.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 3. aprīlī.
  2. Latvijas enciklopēdija. 2. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2003. 691. lpp. ISBN 9984-9482-2-6.