Veronika Strēlerte
| ||||||||||||||||
|
Veronika Strēlerte (īstajā vārdā Rudīte Johansone (dzimusi Strēlerte); dzimusi 1912. gada 10. oktobrī Dobelē, mirusi 1995. gada 6. maijā Stokholmā, Zviedrijā)[1] bija latviešu dzejniece.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mācījusies Jelgavas 4. pamatskolā, Auces pamatskolā, Jelgavas 2. Valsts ģimnāzijā un Rīgas 2. pilsētas vidusskolā,[2] 1941. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu. Pirmais Strēlertes vīrs bija vēsturnieks un rakstnieks Arveds Švābe. 1944. gadā izbrauca uz Vāciju, kur pavadījusi aptuveni pusgadu, tad atgriezusies Latvijā, tomēr 1945. gadā īsi pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas emigrējusi uz Zviedriju.
Zviedrijā strādājusi fizisku darbu, vēlāk bijusi korektore un tulkotāja apgādā "Daugava", lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē. 1947. gadā apprecējusies ar kultūras vēsturnieku un rakstnieku Andreju Johansonu, abiem piedzima dēls Pāvils Johansons, divu dzejoļu krājumu autors. Atdzejojusi J.V. Gētes, Stefana Georges, Šarla Bodlēra un citu autoru dzeju.
Rīgā tika izdoti divi Strēlertes dzejoļu krājumi: "Vienkārši vārdi" (1937, Kultūras fonda godalga) un "Lietus lāse" (1940). Krājums "Mēness upe" (1945), kas gandrīz pabeigts vēl Latvijā, iznāca pirmajos trimdas mēnešos, tā ir sērijas "Universālā bibliotēka" otrā grāmata. Turpmāk Strēlertei iznākuši krājumi "Gaismas tuksneši" (1951) un "Žēlastības gadi" (1961, Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda prēmija), uz 70 gadu jubileju tika izdota neliela dzejas un atdzejas grāmata "Pusvārdiem" (1982, PBLA Kultūras fonda prēmija).[1] 1980. gados vēl presē parādījās retas dzejas publikācijas.
Sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju "Likteņi" (1942) un mīlas dzejas antoloģiju "Paradīzes meklētāji" (1964)
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzejoļu krājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vienkārši vārdi. Rīga: Valters un Rapa, 1937; 2. izd. 1938
- Lietus lāse. Rīga: Valters un Rapa, 1940
- Mēness upe. Stokholma: Zelta ābele, 1945; Rīga: Pils, 1997
- Gaismas tuksneši. Stokholma: Daugava, 1951
- Žēlastības gadi. Stokholma: Daugava, 1961
- Pusvārdiem. Stokholma: Daugava, 1982
Dzejas izlases un kopojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Sudraba ūdeņi [dzejas izlase, sast. Jānis Rudzītis]. Lībeka, 1949.
- Bruņu kalps [balādes suvenīrizdevums]. Kopenhāgena, 1953.
- Mans laiks [dzejas izlase, sast. autore]. Rīga: Liesma, 1992.
- Dzeja [dzejas izlase]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
- Raksti 3 sējumos. Sast. Ieva E. Kalniņa:
- sējums [1935-1940]. Rīga: Valters un Rapa, 2008.
- sējums [1940-1951]. Rīga: LU LFMI, 2012.
- sējums [1952-1992]. Rīga: LU LFMI, 2022.
Dzeja citās valodās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Латышске поэты в переводах Виктора Третьякова. Krievu val. atdz. Viktors Tretjakovs. Rīga: Valters un Rapa, 1940.
- Och om det skali vara sanning: Ett urval dikter av estniska och lettiska lyriker i Sverige [zviedru val.]. Stockholm: Baltiska Institutet, 1975.
- Kringum húsið laeðast vegprestarnir: 30 lettnesk samtímaljóð. Sast. un islandiešu val. atdz. Einar Bragi. Reykjavik: Letur bökautgafa, 1977.
- Scattered voices: Latvian P.E.N. 50 years. Sast. Veronika Strēlerte. Stokholma: The Latvian P.E.N. Centre, 1978.
- Veronika Strēlerte. Under höga träd ["Zem augstiem kokiem"]. Zviedru valodā atdzejojuši Juris Kronbergs, Pāvils Johansons un Veronika Strēlerte. Stockholm: Fripress, 1981.
- Uten svaner, uten sne: Lettiske gjendiktninger. Norvēģu val. atdz. Odd Abrahamsen un Juris Kronbergs. Oslo: Dreyer, 1986.
- Vier & four: 8 lettische Dichter = 8 Latvian poets. Vācu un angļu valodā atdz. Margita Gūtmane, Ināra Cedriņa, Velta Sniķere un Māra Kaugara. Stockholm : P.E.N. Latvian Centre, 1986.
- Wärlden i Sverige: En internationell antologi [zviedru val.]. Red. Madeleine Grive un Mehmed Uzun. Stockholm: [b.i.], 1995.
- Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století. Sast. un čehu val. tulkojis Radegasts Paroleks. Praha: Bohemika, 2001.
- Pieds nus dans l’herbe: anthologie bilingue de poèmes lettons = Pļavās kailām kājām: latviešu dzejoļi ar franču atdzejojumiem. Sast. un atdzej. Rose-Marie François. Amay: Maison de la poésie, 2002.
- Антология на съвременната латвийска поезия. Sastādītāja un atdzejotāja bulgāru valodā Aksīnija Mihailova. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008.
- Neljä naista nuoralla [10 latviešu dzejnieces]. Sast. un atdz. somu valodā Mirja Hovila. Paperiporo, 2024.
Tulkojumi (nozīmīgākie)
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Benvenuto Čellini. Dzīve. Rīga, 1941
- E.T.A. Hofmanis. Runča Mura dzīves uzskati. Rīga, 1942, 2002
- Voltērs. Kandids. Stokholma, 1949
- Žoržs Diamels. Negaisa nakts. Stohkolma, 1950
- Andrē Žids. Pastorālā simfonija. Stokholma, 1950; Rīga, 1994
- Andrē Žids. Sievu skola. Stokholma, 1951; Rīga, 1993
- Gistavs Flobērs. Bovarī kundze. Stokholma, 1951
- Fransuā Moriaks. Mīlestības tuksnesis. Stokholma, 1953
- Aleksandrs Dimā. Trīs musketieri. Stokholma, 1953
- E.T.A. Hofmanis. Velna eliksīri. Stokholma, 1954
- Moljērs. Tartifs. Jaunatnes teātrī, 1968
- Vija Spekke. Rāvējs un Mieriņš. Stokholma, 1977; Rīga, 2005
- Delisa Ouvena. Pienu ēdu, pienu dzēru.... Stokholma, 1979
- Nikolo Makjavelli. Valdnieks. Rīga, 2007
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Veronika Strēlerte [rakstu krājums]. Sast. Margita Gūtmane. Stokholma: Atvase, 1982
- Margita Gūtmane. Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās. Rīga: Neputns, 2012
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Kad atdosim parādu dzejniecei Veronikai Strēlertei?». La.lv. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.
- ↑ «Veronikai Strēlertei – 100». Laikraksts.com. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|