Veronika Strēlerte

Veronika Strēlerte;
Personīgā informācija
Dzimusi	1912. gada 10. oktobrī ; Dobele, Kurzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija)
Mirusi	1995. gada 6. maijā (82 gadi); Stokholma, Zviedrija
Dzīves vieta	Auce
Tautība	Latviete
Dzīvesbiedrs	Arveds Švābe (1936-~1942); Andrejs Johansons (1947-1983)
Bērni	Pāvils Johansons
Literārā darbība
Pseidonīms	Veronika Strēlerte
Nodarbošanās	dzejniece
Valoda	Latviešu
	Mākslas portāls / Literatūras vikiprojekts

Veronika Strēlerte (īstajā vārdā Rudīte Johansone (dzimusi Strēlerte); dzimusi 1912. gada 10. oktobrī Dobelē, mirusi 1995. gada 6. maijā Stokholmā, Zviedrijā)^[1] bija latviešu dzejniece.

Biogrāfija

Mācījusies Jelgavas 4. pamatskolā, Auces pamatskolā, Jelgavas 2. Valsts ģimnāzijā un Rīgas 2. pilsētas vidusskolā,^[2] 1941. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Romāņu filoloģijas nodaļu. Pirmais Strēlertes vīrs bija vēsturnieks un rakstnieks Arveds Švābe. 1944. gadā izbrauca uz Vāciju, kur pavadījusi aptuveni pusgadu, tad atgriezusies Latvijā, tomēr 1945. gadā īsi pēc nacistiskās Vācijas kapitulācijas emigrējusi uz Zviedriju.

Zviedrijā strādājusi fizisku darbu, vēlāk bijusi korektore un tulkotāja apgādā "Daugava", lasījusi lekcijas par latviešu valodu un literatūru Stokholmas universitātē. 1947. gadā apprecējusies ar kultūras vēsturnieku un rakstnieku Andreju Johansonu, abiem piedzima dēls Pāvils Johansons, divu dzejoļu krājumu autors. Atdzejojusi J.V. Gētes, Stefana Georges, Šarla Bodlēra un citu autoru dzeju.

Rīgā tika izdoti divi Strēlertes dzejoļu krājumi: "Vienkārši vārdi" (1937, Kultūras fonda godalga) un "Lietus lāse" (1940). Krājums "Mēness upe" (1945), kas gandrīz pabeigts vēl Latvijā, iznāca pirmajos trimdas mēnešos, tā ir sērijas "Universālā bibliotēka" otrā grāmata. Turpmāk Strēlertei iznākuši krājumi "Gaismas tuksneši" (1951) un "Žēlastības gadi" (1961, Ziemeļamerikas latviešu Kultūras fonda prēmija), uz 70 gadu jubileju tika izdota neliela dzejas un atdzejas grāmata "Pusvārdiem" (1982, PBLA Kultūras fonda prēmija).^[1] 1980. gados vēl presē parādījās retas dzejas publikācijas.

Sastādījusi latviešu dzejas antoloģiju "Likteņi" (1942) un mīlas dzejas antoloģiju "Paradīzes meklētāji" (1964)

Bibliogrāfija

Dzejoļu krājumi

Vienkārši vārdi. Rīga: Valters un Rapa, 1937; 2. izd. 1938
Lietus lāse. Rīga: Valters un Rapa, 1940
Mēness upe. Stokholma: Zelta ābele, 1945; Rīga: Pils, 1997
Gaismas tuksneši. Stokholma: Daugava, 1951
Žēlastības gadi. Stokholma: Daugava, 1961
Pusvārdiem. Stokholma: Daugava, 1982

Dzejas izlases un kopojumi

Sudraba ūdeņi [dzejas izlase, sast. Jānis Rudzītis]. Lībeka, 1949.
Bruņu kalps [balādes suvenīrizdevums]. Kopenhāgena, 1953.
Mans laiks [dzejas izlase, sast. autore]. Rīga: Liesma, 1992.
Dzeja [dzejas izlase]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
Raksti 3 sējumos. Sast. Ieva E. Kalniņa:

sējums [1935-1940]. Rīga: Valters un Rapa, 2008.
sējums [1940-1951]. Rīga: LU LFMI, 2012.
sējums [1952-1992]. Rīga: LU LFMI, 2022.

Dzeja citās valodās

Латышске поэты в переводах Виктора Третьякова. Krievu val. atdz. Viktors Tretjakovs. Rīga: Valters un Rapa, 1940.
Och om det skali vara sanning: Ett urval dikter av estniska och lettiska lyriker i Sverige [zviedru val.]. Stockholm: Baltiska Institutet, 1975.
Kringum húsið laeðast vegprestarnir: 30 lettnesk samtímaljóð. Sast. un islandiešu val. atdz. Einar Bragi. Reykjavik: Letur bökautgafa, 1977.
Scattered voices: Latvian P.E.N. 50 years. Sast. Veronika Strēlerte. Stokholma: The Latvian P.E.N. Centre, 1978.
Veronika Strēlerte. Under höga träd ["Zem augstiem kokiem"]. Zviedru valodā atdzejojuši Juris Kronbergs, Pāvils Johansons un Veronika Strēlerte. Stockholm: Fripress, 1981.
Uten svaner, uten sne: Lettiske gjendiktninger. Norvēģu val. atdz. Odd Abrahamsen un Juris Kronbergs. Oslo: Dreyer, 1986.
Vier & four: 8 lettische Dichter = 8 Latvian poets. Vācu un angļu valodā atdz. Margita Gūtmane, Ināra Cedriņa, Velta Sniķere un Māra Kaugara. Stockholm : P.E.N. Latvian Centre, 1986.
Wärlden i Sverige: En internationell antologi [zviedru val.]. Red. Madeleine Grive un Mehmed Uzun. Stockholm: [b.i.], 1995.
Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století. Sast. un čehu val. tulkojis Radegasts Paroleks. Praha: Bohemika, 2001.
Pieds nus dans l’herbe: anthologie bilingue de poèmes lettons = Pļavās kailām kājām: latviešu dzejoļi ar franču atdzejojumiem. Sast. un atdzej. Rose-Marie François. Amay: Maison de la poésie, 2002.
Антология на съвременната латвийска поезия. Sastādītāja un atdzejotāja bulgāru valodā Aksīnija Mihailova. София: Foundation for Bulgarian Literature, 2008.
Neljä naista nuoralla [10 latviešu dzejnieces]. Sast. un atdz. somu valodā Mirja Hovila. Paperiporo, 2024.

Tulkojumi (nozīmīgākie)

Benvenuto Čellini. Dzīve. Rīga, 1941
E.T.A. Hofmanis. Runča Mura dzīves uzskati. Rīga, 1942, 2002
Voltērs. Kandids. Stokholma, 1949
Žoržs Diamels. Negaisa nakts. Stohkolma, 1950
Andrē Žids. Pastorālā simfonija. Stokholma, 1950; Rīga, 1994
Andrē Žids. Sievu skola. Stokholma, 1951; Rīga, 1993
Gistavs Flobērs. Bovarī kundze. Stokholma, 1951
Fransuā Moriaks. Mīlestības tuksnesis. Stokholma, 1953
Aleksandrs Dimā. Trīs musketieri. Stokholma, 1953
E.T.A. Hofmanis. Velna eliksīri. Stokholma, 1954
Moljērs. Tartifs. Jaunatnes teātrī, 1968
Vija Spekke. Rāvējs un Mieriņš. Stokholma, 1977; Rīga, 2005
Delisa Ouvena. Pienu ēdu, pienu dzēru.... Stokholma, 1979
Nikolo Makjavelli. Valdnieks. Rīga, 2007

Literatūra

Veronika Strēlerte [rakstu krājums]. Sast. Margita Gūtmane. Stokholma: Atvase, 1982
Margita Gūtmane. Dzīve ir viens vella izgudrojums. Veronika Strēlerte manās atmiņās. Rīga: Neputns, 2012

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Kad atdosim parādu dzejniecei Veronikai Strēlertei?». La.lv. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.
↑ «Veronikai Strēlertei – 100». Laikraksts.com. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.

Ārējās saites

	Latvijas portāls
	Cilvēku portāls
	Mākslas portāls

Literature.lv profils

[la-1] 1,0 ^1,1 «Kad atdosim parādu dzejniecei Veronikai Strēlertei?». La.lv. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.

[2] «Veronikai Strēlertei – 100». Laikraksts.com. Skatīts: 2012. gada 16. novembrī.

[1]

[2]