Māris Čaklais

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Māris Čaklais
Māris Čaklais 1973. gadā
Māris Čaklais 1973. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1940. gada 16. jūnijā
Saldus, Karogs: Latvija Latvija
Miris 2003. gada 13. decembrī (63 gadi)
Rīga, Karogs: Latvija Latvija
Tautība latvietis
Māsas Raita Vilcāne
Dzīvesbiedre Inta (Zariņa), Valda (Freimute), Sandra Volšteine, Ieva Čaklā
Bērni Elīna Čaklā
Ingmārs Čaklais
Imants Čaklais
Literārā darbība
Valoda latviešu
Rakstīšanas laiks 1965.—2003.
Augstskola Latvijas Valsts universitāte
Apbalvojumi Triju Zvaigžņu ordenis (2000)

Māris Čaklais (dzimis 1940. gada 16. jūnijā Saldū, miris 2003. gada 13. decembrī Rīgā) bija latviešu dzejnieks un publicists. Ir izdoti 16 viņa dzejoļu krājumi, 5 dzejas izlases, 5 bērnu dzejas izlases, 4 eseju un 4 prozas grāmatas.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1940. gadā Saldū Friča Alberta Čaklā un viņa sievas Veras ģimenē. Mācījās Jaunmuižas, Pampāļu un Padures pamatskolās.[1] 1954. gadā beidza Lutriņu septiņgadīgo skolu, 1958. gadā Saldus vidusskolu, 1964. gadā absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un Filoloģijas fakultāti.

No 1960. līdz 1966. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" literārais līdzstrādnieks, no 1962. līdz 1963. gadam arī laikraksta "Padomju Jaunatne" līdzstrādnieks, no 1966. līdz 1969. gadam izdevniecības "Liesma" līdzstrādnieks. Pēc tam no 1969. gada līdz 1973. gadam strādāja par laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītāju, līdz 1981. gadam par literāro līdzstrādnieku. No 1987. līdz 1991. gadam bija laikraksta "Literatūra un Māksla" galvenais redaktors.

No 1990. gada Māris Čaklais piedalījās "Radio Brīvā Eiropa" programmas veidošanā, no 1996. līdz 1997. gadam bija Starptautiskā P.E.N. kluba Latvijas centra prezidents, no 1998. līdz 1999. gadam laikraksta "Rīgas Balss" kultūras nodaļas redaktors un no 1999. līdz 2000. gadam — laikraksta "Literatūra un Māksla Latvijā" literatūras nodaļas redaktors. 2000. gadā Māris Čaklais Latvijas delegācijas sastāvā piedalījās Eiropas rakstnieku akcijā "Literatūras ekspresis Eiropa 2000". No 2000. līdz 2003. gadam viņš bija žurnāla "Karogs" galvenais redaktors.[2] Miris 2003. gada 13. decembrī un apglabāts Meža kapos Mākslinieku kalniņā.

Personīgā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1963. gada līdz 1966. gadam M. Čaklais bija laulībā ar kritiķi Intu Čaklo (1941-2016).[2] Nākamā laulība no 1967. gada viņam bija ar aktrisi Valdu Čaklo (1938-1973). 1968. gada 11. decembrī viņš kļuva par tēvu meitai Elīnai un 1971. gada 27. aprīlī dēlam Ingmāram.[2] Trešā laulība no 1974. līdz 1980. gadam bija ar aktrisi Sandru Volšteini (dzim. 1943), 1974. gada 23. jūlijā viņiem piedzima dēls Imants.[2] Pēdējās divas laulības M. Čaklajam bija ar Ievu Čaklo laikā no 1980. līdz 1995. gadam un no 1998. līdz 2003. gadam.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Pirmdiena". Rīga: LVI, 1965.
  • "Kājāmgājējs un mūžība". Rīga: Liesma, 1967.
  • "Lapas balss". Rīga: Liesma, 1969.
  • "Zāļu diena". Rīga: Liesma, 1972.
  • "Bimm-bamm" [bērniem]. Rīga: Liesma, 1973.
  • "Sastrēgumstunda". Rīga: Liesma, 1974.
  • "Cilvēks, uzarta zeme". Rīga: Liesma, 1976.
  • "Strautuguns". Rīga: Liesma, 1978.
  • "Minkuparks" [bērniem]. Rīga: Liesma, 1978.
  • "Pulksteņu ezers". Rīga: Liesma, 1979.
  • "Uz manām trepēm" [dzejas izlase]. Rīga: Liesma, 1979.
  • "Kurzemes klade". Rīga: Liesma, 1982.
  • "Cilvēksauciena attālumā". Rīga: Liesma, 1984.
  • "Ķocis" [bērniem]. Rīga: Liesma, 1984.
  • "Labrīt, Heraklīt!" Rīga: Liesma, 1989.
  • "Mīlnieks atgriežas noziegumvietā". Rīga: Zinātne, 1989.
  • "Aprīļa pilieni" [bērniem]. Rīga: Liesma, 1990.
  • "Četri balti krekli" [dzejas izlase]. Rīga: Liesma, 1991.
  • "Slepeni ugunskuri". Rīga: Teātra anekdotes, 1992.
  • "Izgāja bulvārī brīvība". Itaka (ASV): Mežābele, 1994.
  • "Viņi dejoja vienu vasaru". Rīga: Likteņstāsti, 1996.
  • "Vientuļš riteņbraucējs". Rīga: Preses nams, 1997.
  • "Spīdola un putnusuņi" [50 mīlas dzejoļi]. Rīga; Likteņstāsti, 1997.
  • "Uzraksti uz sētas" [bērniem]. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.
  • "Mana mājas lapa tavai mājas lapai". Rīga: Jānis Roze, 2000.
  • "Desmit mīlas dziesmas Rīgai". Rīga: Pētergailis, 2000.
  • "Dzeguzes balss" [dzejas izlase skolām]. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000.
  • "Pagaidu latvietis". Rīga: Elpa, 2002.

Citas grāmatas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Dzer avotu, ceļiniek" (1969, esejas)
  • "Saule rakstāmgaldā" (1975, esejas)
  • "Nozagtā gliemežnīca" (1980, esejas)
  • "Profesionālis un ziedlapiņas" (1985, esejas)
  • "Divi dzīvi zaldātiņi un citas pasakas" (1996, proza)
  • "Impērijas pēdējās kapeikas" (1997, proza)
  • "Im Ka. Imants Kalniņš laikā un telpā" (1998, proza)
  • "Laiks iegravē sejas. Uzmetumi memuāriem" (2000, proza)
  • "Gaismas kungs jeb Sāga par Gunaru Birkertu" (2002, proza)
  • "Jautrā govs, skumjā govs" (2002, proza)
  • "Izaicinājums. Pirmā Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga" (2003, proza)
  • "Raksti. 1. sējums" [1960-1973]. Rīga: Mansards, 2017.
  • "Raksti. 2. sējums" [1974-1978]. Rīga: Mansards, 2020.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Māra Čaklā dārzā. Rīga: Nordik, 2000.
  • Māris Čaklais laikabiedru redzējumā. Rīga: Aplis, 2004.
  • Ieva Čaklā. bet - debesīs iesiets mezgls. Rīga: Latvijas Avīze, 2008.
  • Rolfs Ekmanis. Harmonizer of disharmony. Latvian poet and editor Māris Čaklais. Journal of Baltic Studies. Vol 40. No. 2. June 2009. pp. 215–243 (angliski), latviskā versija jaunagaita.net
  • Ceļojums dzejnieku pasaulē: Māris Čaklais. Egils Plaudis. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Māris[novecojusi saite] Latvijas Universitātes stāsti
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Māris Čaklais

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]