Pāriet uz saturu

Marianas salas

Vikipēdijas lapa
Marianas salas
Marianas salas
Rotas salas krasts
Marianas salas (Klusais okeāns)
Marianas salas
Marianas salas
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 16°08′0″N 145°45′0″E / 16.13333°N 145.75000°E / 16.13333; 145.75000Koordinātas: 16°08′0″N 145°45′0″E / 16.13333°N 145.75000°E / 16.13333; 145.75000
Salu skaits 17
Platība 1026 km²
Garums 800 km
Augstākais kalns Tapočao
965 m
Administrācija
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Teritorijas Karogs: Guama Guama
Karogs: Ziemeļu Marianas Salas Ziemeļu Marianas Salas
Lielākā pilsēta Aganja
Demogrāfija
Iedzīvotāji 251 023
Pamatiedzīvotāji čamorri
Marianas salas Vikikrātuvē

Marianas salas (angļu: Mariana Islands, čamorru: Islas Mariånas) ir vulkānisku salu virkne Klusā okeāna ziemeļrietumos. Ietilpst divās ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītās teritorijās — Ziemeļu Marianas Salās un Guamā. Salas tradicionāli dalās divās grupās — lielākās un apdzīvotās dienvidu salas (Guama, Rota, Agihana, Tiniana un Saipana) un neapdzīvotās ziemeļu grupas salas. Salu pamatiedzīvotāji ir čamorri.

Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka salas apdzīvojuši ieceļotāji no Filipīnām ap 1500.—1400. gadu pirms mūsu ēras. Pirmais eiropietis, kas atklāja salas, bija Fernāns Magelāns 1521. gada 6. martā un nosauca tās par Ladronesu salām (Islas de los Ladrones — ‘zagļu salas’). Pats Magelāns ceļojuma atskaitēs tās dēvēja par Islas de las Velas Latinas — ‘Latīņu buru salas’. 1667. gadā Spānija formāli anektēja salas, nodibināja tur savu koloniju un pārdēvēja par Marianas salām par godu karalienei konsortei, Felipes IV atraitnei Marianai.[1]

Salas bija Spānijas īpašums līdz Spāņu-amerikāņu karam, kad vispirms tā bija spiesta atdot ASV Guamu 1898. gadā, bet 1899. gadā par 837 500 vācu zelta markām pārdeva Vācijai pārējās salas. Salu ziemeļdaļa kļuva par Vācijas Jaungvinejas protektorāta daļu. 1914. gadā salu ziemeļdaļu ieņēma Japāna un ar Nāciju Līgas akceptu tās kļuva par Japānas mandātteritoriju.

1941. gada 8. decembrī, vienlaicīgi ar Pērlhārboras bombardēšanu, Japāna ieņēma arī Guamu. ASV atkaroja visas Marianas salas 1944. gadā. Pēc kara arhipelāga ziemeļdaļu ASV pārvaldīja kā ANO Klusā okeāna salu aizbildniecības teritoriju, bet Guama kļuva par ASV neinkorporētu organizētu teritoriju, piešķirot tās iedzīvotājiem ASV pilsonību. 1958., 1961., 1963. un 1969. gadā notika referendumi par Ziemeļu Marianas salu apvienošanos ar Guamu — ziemeļi nobalsoja par, bet Guamas iedzīvotāji nepiekrita. 1978. gadā ziemeļu daļa ieguva speciālu sadraudzības (Commonwealth) statusu ar ASV.[2]

  1. Spencer Tucker. The encyclopedia of the Spanish-American and Philippine-American wars: a political, social, and military history. ABC-CLIO, 2009. 379. lpp. ISBN 1-85109-951-4.
  2. «Pacific Magazine: Sablan WIll Stand For NMI Delegate Position». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 21. novembrī. Skatīts: 2008. gada 21. novembrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]