Marija Anna Zariņa
|
Marija Anna Rita Ingerborga Zariņa (1927‑2004) bija latviešu klavierskolotāja un diplomāte, Latvijas Republikas sūtniecības vadītāja Apvienotajā Karalistē pilnvarotās lietvedes (chargé d'affaires) statusā (1990—1992).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimusi 1927. gada 30. septembrī Stokholmā Latvijas sūtņa Kārļa Zariņa un viņa sievas Henrietes, dzimušas Houperts, ģimenē. Dzīvoja Tallinā (1930-1931), Rīgā (1931-1933), no 1933. gada Londonā, kur mācījās Franču licejā, 1951. gadā beidza Britu Karalisko mūzikas koledžu. No 1953. gada strādāja savas skolotājas Vinogradovas - Bīkas (Vinogradova-Biek) studijā par pedagoģi, vēlāk nodibināja privāto klavierspēles skolu. Līdztekus bija LNPL vicepriekšsēdētāja, vadīja LNPL Kultūras nozari (1962-1990), 1977. gadā organizēja Latviešu Dziesmu Eiropas latviešu 4. Dziesmu svētkus Londonas Albertholā, vadīja "Londonas Avīzes" apgādu (1980-1987).
1990. gada 27. augustā M. A. Zariņa kļuva par Latvijas sūtniecības Londonā vadītāju ar pilnvarotās lietvedes tiesībām, piedalījās Latvijas ārlietu dienesta darbinieku apspriedē 1991. gada aprīlī Vašingtonā un 1991. gada februāra konferencē Gretemā (Vācijā) sadarbības koordinēšanai starp Latvijas valsts un sabiedriskajām institūcijām, Latvijas sūtniecībām un PBLA. No 1992. gada novembra līdz 1993. gada novembrim viņa bija vēstniecības padomniece.
Mirusi 2004. gada 11. februārī Ragbi, Vorikšīras grāfistē.[1][2]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Marija Anna ZARIŅA[novecojusi saite]
- ↑ Marie Anne Zarine thetimes.co.uk 2004. gada 26. februārī
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Pauls Reinhards |
Latvijas Republikas sūtniecības vadītāja Apvienotajā Karalistē 1990—1992 |
Pēctecis: Jānis Lūsis |
|