Kārlis Zariņš (diplomāts)
- Šis raksts ir par latviešu diplomātu. Par citām jēdziena Kārlis Zariņš nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
|
Kārlis Reinholds Zariņš (1879. gada 4. decembris — 1963. gada 29. aprīlis) bija Latvijas Republikas diplomāts, no 1933. gada jūlija Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs, vienlaikus arī Latvijas ārkārtējais sūtnis un pilnvarotais ministrs Apvienotajā Karalistē, Latvijas Republikas leģitīmais pārstāvis pēc 1940. gada 17. jūnijā notikušās Latvijas okupācijas un Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1879. gada 4. decembrī Ipiķu pagastā. Mācījās Sanktpēterburgas Komercizglītības izplatīšanas biedrības augstākajos komerciālās izglītības kursos, pēc tam jurisprudenci, tautsaimniecību, literatūru un vēsturi Pēterburgas Tautas augstskolas kursos. Strādāja Pēterburgas biržā par notāra palīgu.
Pirmā pasaules kara laikā no 1915. gada augusta bija Latviešu bēgļu apgādāšanas centrālkomitejas Petrogradas prezidija loceklis, vēlāk kasieris. Piedalījās Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) darbā.
1918. gada septembrī atgriezās Latvijā. Pēc Latvijas valsts pasludināšanas 1918. gada decembrī kļuva par Tautas padomes locekli no Latvijas Radikāldemokrātiskās partijas, bija Rīgas pilsētas valdes sekretārs.
Darbs LR Ārlietu ministrijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1919. gada janvāra K. Zariņš Latvijas delegācijas atašejs Parīzes miera konferencē. 1919. gada aprīlī - septembrī pagaidu pilnvarotais lietvedis Zviedrijā, no 1919. gada oktobra rezidējošais ministrs. No 1921. gada februāra sūtnis Somijā, no 1923. gada aprīļa - arī Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Helsinkos. 1925.-1930. gadā Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā ar rezidenci Stokholmā. 1930.-1931. gadā Latvijas sūtnis Igaunijā.
No 1931. gada decembra līdz 1933. gada martam Latvijas Republikas ārlietu ministrs. No 1933. gada jūlija sūtnis un ģenerālkonsuls Apvienotajā Karalistē
1940. gada 23. jūlijā K. Zariņš iesniedza notu Lielbritānijas ārlietu ministram lordam Halifaksam (Halifax), protestējot pret Latvijas okupāciju un gaidāmo aneksiju. 1940. gada jūlija beigās PSRS pārstāvja A. Višinska izveidotā t.s. Latvijas "Tautas valdība" K. Zariņu atcēla no amata disciplināru pārkāpumu dēļ, atņēma pilsoņa tiesības, konfiscēja īpašumus, izsludināja ārpus likuma kā valsts nodevēju. Šāds lēmums bija rupjš starptautisko paražu tiesību, t.sk. 1907. gada 18. oktobra Hāgas konvencijas par sauszemes kara likumiem un tradīcijām un Hāgas noteikumu 43. un 45.pantu noteikumu pārkāpums, kā arī Latvijas konstitucionālo tiesību pārkāpums un tas nav spēkā kopš tā izdošanas brīža, kādēļ K. Zariņa Latvijas Republikas pavalstniecība palika neskarta.
Latvijas Republikas de iure pārstāvis un pārstāvniecību vadītājs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 1940. gada 17. maija lēmumu Latvijas sūtnim Londonā kara gadījumā tika piešķirtas ārkārtējas pilnvaras pārstāvēt Latvijas intereses ārzemēs, izņemot Igauniju, Lietuvu, Somiju, Zviedriju, Vāciju un PSRS. Tās deva tiesības sūtnim K. Zariņam izdot saistošus rīkojumus visām Latvijas pārstāvībām, rīkoties ar visiem valsts līdzekļiem, atstādināt no amata sūtņus, atcelt un pārcelt visu pārējo pārstāvību darbiniekus, likvidēt pārstāvības, izņemot sūtniecību ASV, utt. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā sūtnis Kārlis Zariņš, pamatojoties uz Latvijas Republikas valdības piešķirtajām ārkārtējām pilnvarām, nodrošināja Latvijas interešu pārstāvniecību Rietumeiropā.[1]
Līdz mūža beigām vadījis sūtniecību Londonā un Latvijas diplomātisko un konsulāro dienestu. Uz ārkārtējo pilnvaru pamata iecēlis pilnvarotos lietvežus - Latvijas sūtniecības vadītājus ASV, diplomātisko pārstāvi Spānijā, diplomātiskā dienesta vadītāja pārstāvjus vairākās valstīs un starptautiskajās organizācijās Ženēvā, pārstāvi Vācijā. Iecēlis vairāk kā 20 goda konsulu Apvienotajā Karalistē un Britu Sadraudzības valstīs, karjeras konsulu Kanādā.
Sasaucis un vadījis Latvijas sūtņu apspriedi 1946. gada maijā Ženēvā, 1947. gada augustā Londonā un 1953. gada maijā Parīzē (kopā no 1946. gada maija līdz 1990. gada aprīlim tika sasauktas 17 Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvju sanāksmes un apspriedes, kurās izstrādāja darbības stratēģiju, lai nodrošinātu valsts neatkarības de iure saglabāšanu). 1946. gada maijā un 1950. gada oktobrī notika Latvijas sūtņu un latviešu trimdas organizāciju pārstāvju apspriedes.
Miris 1963. gada 29. aprīlī Londonā, Apvienotajā Karalistē (pēc K.Zariņa nāves Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadību pārņēma Arnolds Spekke, Latvijas sūtniecības vadītājs Vašingtonā).
-
LR Valsts kancelejas paziņojums nr. 48 LR ārlietu ministram par Ministru kabineta 17.05.1940. lēmumu piešķirt K. Zariņam ārkārtējās pilnvaras.
-
Kārļa Zariņa kaps Brūkvudas kapsētā
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis III šķira (1926)[2]
- Triju Zvaigžņu ordenis II šķira (1928)[3]
- I šķiras Atzinības krusts Nr. 16 (1938.g. 16. novembrī)[4]
- Dānijas, Igaunijas, Ķīnas, Lielbritānijas, Norvēģijas, Somijas, Zviedrijas ordeņi
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «avots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 5. jūlijā. Skatīts: 2008. gada 20. jūnijā.
- ↑ Valdības Vēstnesis Nr.260 (17.11.1926), 3. lpp.
- ↑ Valdības Vēstnesis Nr.262 (17.11.1928), 2. lpp.
- ↑ Ar Atzinības Krustu apbalvotie Latvijas vēstnesis Nr. 426/429 no 28.11.2000
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]"Par Latvijas tapšanu. Īsas atmiņas." (Londona, 1945).
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Svilāne T., Zariņa M. Bezpavalstniece ar diplomāta pasi. Rīga: Pētergailis, 2004. ISBN 9984-33-096-6
- Lerhis A. Latvijas Republikas ārlietu dienests 1918-1941. Rīga: LU Latvijas vēstures institūts, 2006. ISBN 9984-601-33-1
- „Lielam valstsvīram un latvietim aizejot“ Arhivēts 2019. gada 8. februārī, Wayback Machine vietnē.. Pētera Aigara nekrologs Londonas Avīzē, 03.05.1963, 1. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Zariņa salons Ārlietu ministrijā
- Zariņa K. biogrāfijas īss apraksts
- Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbinieki okupācijas gados trimdā
- K.Zariņš viesojoties latviešu bēgļu nometnēs Rietumeiropā
- Īss ieskats Latvijas-Apvienotās Karalistes attiecību vēsturē[novecojusi saite]
- K.Zariņa fonds Latvijas Valsts arhīvā
- Latvijas sūtniecība Londonā - Latvijas Valsts vēstures arhīvs Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē.
- Latvijas ārpolitika XX gs. (.pdf) Arhivēts 2018. gada 9. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- «Londonas Avīze» lielās politikas virpuļos
- Sūtņa K.Zariņa 1955. gada 7. oktobra vēstule K.Gulbim[novecojusi saite]
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: |
Latvijas sūtnis Somijā 1921—1925 |
Pēctecis: Oļģerds Grosvalds |
Priekštecis: Frīdrihs Grosvalds |
Latvijas sūtnis Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā 1923—1930 |
Pēctecis: Mārtiņš Nukša |
Priekštecis: Jānis Seskis |
Latvijas sūtnis Igaunijā 1930—1931 |
Pēctecis: Roberts Liepiņš |
Priekštecis: Kārlis Ulmanis |
Latvijas Republikas ārlietu ministrs 1931. gada 6. decembris — 1933. gada 23. marts |
Pēctecis: Voldemārs Salnais |
Priekštecis: Frīdrihs Vesmanis |
Latvijas sūtnis Apvienotajā Karalistē 1933—1963 |
Pēctecis: Teodots Ozoliņš |
Priekštecis: |
Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs trimdā 1940—1963 |
Pēctecis: Arnolds Spekke |
|
- 1879. gadā dzimušie
- 1963. gadā mirušie
- Valmieras novadā dzimušie
- Latvijas ārlietu ministri
- Tautas padomes locekļi
- Latvijas vēstnieki Somijā
- Latvijas vēstnieki Igaunijā
- Latvijas vēstnieki Zviedrijā
- Latvijas vēstnieki Apvienotajā Karalistē
- Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri
- Atzinības krusta lielkrusta komandieri
- Anglijas latvieši