Pauls Reinhards
|
Pauls Reinhards (1903‑1990) bija latviešu diplomāts, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas darbinieks. Latvijas Republikas sūtniecības vadītājs Apvienotajā Karalistē (1981—1990).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1903. gada 2. maijā Jelgavā. Pirmā pasaules kara laikā bija bēgļu gaitās Krievijā. 1921. gadā atgriezās Latvijā un 1927. gadā beidza studijas Latvijas Universitātes Mehānikas fakultātē, papildinājās Francijas Augstākās aeronautikas skolā Parīzē (1928). Dienēja Latvijas bruņoto spēku Aviācijas pulkā (1928—1934).
1931. gada jūnijā — decembrī bija Satiksmes ministra biedrs. Vadīja Ārlietu ministrijas Konsulāro nodaļu (1934—1935), Rietumu nodaļu (1936—1937), Spānijas pilsoņu kara laikā Reihards bija Starptautiskās neiejaukšanās komisijas administrators Arjēžas departamentā pie Spānijas—Francijas robežas (1937—1939). Vēlāk vadīja Ārlietu ministrijas Preses nodaļu (1939—1940).
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada oktobrī Reinhardu atbrīvoja no amata, Vācu okupācijas laikā viņš no 1942. gada jūnija bija Latvijas ģenerālapgabala Tirdzniecības un rūpniecības direkcijas Darba departamenta direktors. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1947. gadā izceļoja uz Angliju. Strādāja par inženieri papīrfabrikā Greivsendā, bija Latvju biedrības Lielbritānijā priekšnieks (1950—1955), PBLA valdes loceklis (1969—1970). Bijis ACEN Lielbritānijas delegācijas loceklis, arī vadītājs (1964-1965 un 1969-1970).
1981. gada novembrī Pauls Reinhards kļuva par Latvijas sūtniecības Londonā vadītāju ar rezidenci 72 Queensborough Terrace Londonā. Piedalījās Latvijas diplomātisko pārstāvju sanāksmēs Londonā (1980) un Parīzē (1981, 1983).[1]
Būdams cilvēks ar plašu diplomātisku pieredzi, Reinhards turpināja informācijas apmaiņu un draudzīgus sakarus ar Igaunijas un Lietuvas sūtniecību, cittautu trimdas organizāciju vadītājiem (piem., poļiem, ukraiņiem, ungāriem un bulgāriem), tāpat arī ar Latvijas konsulātu Austrālijā un it sevišķi ar Dr. Anatolu Dinbergu Vašingtonā, kas tanī laikā bija Latvijas diplomātiskā dienesta vecākais.[2]
Miris Greivsendā 1990. gada 20. augustā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apbalvots ar Beļģijas un Itālijas ordeņiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ biogrāfija[novecojusi saite] mfa.gov.lv
- ↑ Latvieši Lielbritānijā. Arhivēts 2016. gada 6. aprīlī, Wayback Machine vietnē. Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā un Daugavas vanagu fonds, 1995.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Teodots Ozoliņš |
Latvijas diplomātiskais pārstāvis Apvienotajā Karalistē 1981—1990 |
Pēctecis: Marija Anna Zariņa |