Marija Ujeviča-Galetoviča

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marija Ujeviča-Galetoviča
Marija Ujević-Galetović
Dzimusi 1933. gada 20. oktobrī
Valsts karogs: Dienvidslāvija Zagreba, Dienvidslāvija (tagad Karogs: Horvātija Horvātija)
Tautība horvātiete
Nozares Tēlniecība
Glezniecība
Augusta Šenoa piemineklis

Marija Ujeviča-Galetoviča (horvātu: Marija Ujević-Galetović; dzimusi 1933. gada 20. oktobrī) ir horvātu skulptore un gleznotāja. Dzīvo un strādā Zagrebā.

Daiļrade[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Marijas Ujevičas-Galetovičas darbi galvenokārt ir portreti un statujas. Viņa studēja tēlniecību Centrālajā mākslas un dizaina skolā Londonā. Kopš 1987. gada Ujeviča-Galetoviča ir pasniedzēja Zagrebas Tēlotājmākslas akadēmijā, kur 1995. gadā viņa ieguva profesores titulu. Turklāt viņa ir aktīva Horvātijas Zinātņu un mākslas akadēmijas locekle.[1].

Marija Ujeviča-Galetoviča ir vairāku ārējo un iekšējo publisko skulptūru autore daudzās Horvātijas un bijušās Dievidslāvijas pilsētās: Viroviticā, Vrsarā, Zagrebā, Marija-Bistricā, Siņā, Cresā, Rijekā, Osijekā, Labinā, Visoko, Bihačā un Novisadā. Vislabāk pazīstami ir šādi viņas publiskie darbi: Miroslava Krležas piemineklis Osijekā, Miroslava Krležas piemineklis Zagrebā, Augusta Šenoa piemineklis Zagrebā, Skrējēja skulptūra Savas upes krastmalā Zagrebā, Frančesko Patrici piemineklis Cresā, Jakova Gotovaca piemineklis Osorā un Sterija-Popoviča piemineklis Novisadā.[2].

Marijai Ujevičai-Galetovičai ir bijušas daudzas personālās izstādes Horvātijā un aiz tās robežām, ieskaitot izstādes galerijā "Forums" (Zagreba, 1980 un 1982), galerijā Sebastjans (Dubrovnika, 1981), galerijā Sebastjans (Belgrada, 1984), Ex Granai della Repubblica a Zitellelle (Venēcija, 1991), Francijas akadēmijā Romā Mediči villā (Roma, 1991), HDLU (Zagreba, 2005), Horvātijas vēstniecībā Itālijā (Roma, 2009) un galerijā Močibobs (Zagreba, 2010).

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Prēmija par Zemnieku sacelšanās pieminekļa projektu (Zagreba, 1970).
  • Prēmija par Kozaras pieminekļa projektu (Sarajeva, 1971).
  • Pirmā godalga par Augusta Cesareca pieminekļa projektu (Zagreba, 1973).
  • Prēmija par Miroslava Krležas pieminekli.
  • Zagrebas salona prēmija (Zagreba, 1982).
  • Horvātijas skulptūras trīsgadu prēmija (Zagreba, 1986).
  • Prēmija par Augusta Šenoa pieminekli (Zagreba, 1987).
  • Zagrebas pilsētas prēmija (Zagreba, 1989).
  • Zagrebas salona prēmija (Zagreba, 1990).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Croatian Academy of Sciences and Arts Official Website Archived 2011-07-21 Wayback Machine vietnē., (accessed, 21/02/2011).
  2. Dugandžija, Mirjana. «'Sve što znam o Evi' - Aktovi Marije Ujević» ["All I know about Eve" - Marija Ujević nudes] (Croatian). Nacional, 2002. gada 26. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2 июля 2012. Skatīts: 26 марта 2018.

Papildu literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Banov, Ivo Šimat, Marija Ujević Galetović (Kontura, 2007).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]