Rijeka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rijeka
Pilsēta
Rijeka
Rijeka Riva.jpg
Korzo Night.pngPalaceModello.jpg
Theatre of Ivan pl. Zajc, Rijeka.jpgRijeka-beach-sablicevo-8.jpg
RijekaUckapano.jpg
Karogs: Rijeka
Karogs
Ģerbonis: Rijeka
Ģerbonis
Rijeka (Horvātija)
Rijeka
Rijeka
Koordinātas: 45°19′N 14°25′E / 45.317°N 14.417°E / 45.317; 14.417Koordinātas: 45°19′N 14°25′E / 45.317°N 14.417°E / 45.317; 14.417
Valsts Karogs: Horvātija Horvātija
Reģions Dalmācija
Župānija Primorskas-Goranskas župānija
Platība
 • Kopējā 44 km2
Augstums 499 m
Iedzīvotāji (2018)
 • kopā 224 784
 • blīvums 5 108,7/km²
Mājaslapa www.rijeka.hr
Rijeka Vikikrātuvē

Rijeka (horvātu: Rijeka, itāļu: Fiume, slovēņu: Reka), vēsturiski bieži pazīstama ar itāļu nosaukumu Fiume ir pilsēta Horvātijas rietumos, Dalmācijas ziemeļos pie Adrijas jūras, Kvarnera līcī. Pēc 2018. gada datiem pilsētā dzīvo 224 784 iedzīvotāji un tā ir Horvātijas trešā lielākā pilsēta. Primorskas-Goranskas župānijas administratīvais centrs un lielākā pilsēta. Tā kā Rijeka ir Kvarnera līča lielākā ostas pilsēta, tās ekonomika galvenokārt balstās uz jūras transportu un kuģu būvniecību.

2016. gadā pilsēta kopā ar Īrijas pilsētu Golveju tika izvēlēta par 2020. gada Eiropas kultūras galvaspilsētu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā zināmā apmetne pilsētas teritorijā bija ķeltu Tarsatika (Tarsatica). Romiešu laikos pilsēta kļuva par minicipu. No V gadsimta Rijeka bija franku, horvātu, ungāru valdījumā, līdz 1466. gadā tā kļuva par Habsburgu īpašumu.

1723. gadā Rijeka kļuva par brīvostu. Kaut arī apkārtējās zemes bija Horvātijas autonomijas sastāvā, kopš 1870. gada Rijeka bija tieši pakļauta Budapeštai un bija impērijas ungāru daļas galvenā osta, konkurēdama ar impērijas austriešu daļas galveno ostu - Triesti.

Pēc Austroungārijas sakāves Pirmajā pasaules karā Rijeka kļuva par strīdus objektu starp Itāliju un Serbu, Horvātu un Slovēņu Karalisti (Dienvidslāviju). 1918. gadā Rijeku okupēja franču, britu un ASV karaspēks, bet tās statusu apsprieda Parīzes miera konferencē 1919. gadā.

1919. gada 12. septembrī itāļu neregulārie spēki Gabriēles d'Anuncio vadībā pēkšņi ieņēma pilsētu. Kad Itālijas valdība atteicās anektēt Rijeku savā sastāvā, d'Anuncio deklarēja neatkarīgu Karnaro Itāļu Reģentūru un sevi par tās duči (vadoni).

1920. gada 12. novembrī Dienvidslāvija un Itālija parakstīja Rapallo līgumu, kas nodibināja neatkarīgu Rijekas Brīvvalsti. D'Anuncio tam nepiekrīta, bet Itālijas armija 1921. gada janvārī padzina D'Anuncio spēkus no pilsētas (D'Anuncio pieteica karu Itālijai). 1924. gadā abas valstis noslēdza Romas līgumu, kas paredzēja, ka Triesti iegūst Itālija (izņemot horvātu apdzīvoto Sušaku).

2.pasaules kara laikā 1945. gada maijā Triesti ieņēma Tito vadītie dienvidslāvu partizāni. 1947. gada 10. februārī tika parakstīts Parīzes līgums starp Itāliju un Sabiedrotajiem, un Trieste nokļuva Dienvidslāvijas sastāvā. Gandrīz visi pilsētas itāļu iedzīvotāji pameta pilsētu. 1991. gadā Trieste iekļāvās jaunajā Horvātijas valstī.

Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rijekā dzimuši: