Marijas debesbraukšana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rubensa ap 1626. gadu gleznotā "Marijas debesbraukšana"

Marijas debesbraukšana jeb vienkārši debesbraukšana, arī Marijas debesīs uzņemšana, ir Romas Katoļu baznīcas, Austrumu Pareizticīgo baznīcas ticība par to, ka Jaunava Marija tiek uzņemta debesīs ar visu miesu un dvēseli pēc viņas agrīnās nāves. Katru gadu 15. augustā tiek svinēti Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Katoliskās Baznīcas Katehismā šī dogma aprakstīta šādi:

“Visbeidzot, kad bezvainīgā Jaunava, ko Dievs ir pasargājis no visām pirmgrēka sekām, bija piepildījusi savu zemes dzīvi, viņa ar miesu un dvēseli tika uzņemta debesu godībā, un Kungs viņu paaugstināja, darot par pasaules Karalieni, lai viņa vēl pilnīgāk līdzinātos savam Dēlam, kungu Kungam, kas ir uzvarējis grēku un nāvi.” [[1]] Vissvētākās Jaunavas Marijas uzņemšana debesīs ir vienreizēja līdzdalība viņas Dēla augšāmcelšanās noslēpumā un augšāmcelšanās baudīšana pirms citiem kristiešiem: “Dzemdējot Dēlu, Tu saglabāji savu jaunavību; kad Tu iemigi, Tu neatstāji šo pasauli, ak, Dieva Māte: Tu aizgāji pie Dzīvības avota, Tu, kas ieņēmi dzīvo Dievu un kas ar savām lūgšanām atbrīvosi mūsu dvēseles no nāves.” [[2]][3]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Vatikāna II koncils, Dogm. konst. Lumen gentium, 59: AAS 57 (1965), 62. lpp.; sal. Pijs XII, Ap. konst. Munificentissimus Deus (1950. gada 1. novembrī): DS 3903.
  2. vētās Jaunavas Marijas iemigšanas dienas tropārijs "Hōmologion to mega" (Roma, 1876), 215. lpp.
  3. «Katoliskās Baznīcas Katehisms». Skatīts: 6.11.2021.