Pīters Pauls Rubenss

Vikipēdijas lapa
Pīters Pauls Rubenss
Peter Paul Rubens
Pašportrets. Ap 1623. gadu
Dzimis 1577. gada 28. jūnijā
Zīgene, Nasavas grāfiste
(Ziemeļreina-Vesfālene, Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1640. gada 30. maijā
Antverpene, Spāņu Nīderlande
(Karogs: Beļģija Beļģija)
Dzīvojis Ķelne, Antverpene, Mantuja, Antverpene, Stēna
Nozares Glezniecība
Mākslas virziens Baroks
Skolotāji Adams van Norts, Oto van Vēns
Skolnieki (-nieces) Antoniss van Deiks

Pīters Pauls Rubenss (nīderlandiešu: Peter Paul Rubens; dzimis 1577. gada 28. jūnijā, miris 1640. gada 30. maijā) bija flāmu baroka gleznotājs. Kļuvis plaši pazīstams Eiropā jau savas dzīves laikā, sevišķi kontrreformācijas aprindās. Rubensu atbalstījuši gan Spānijas karalis Felipe IV, gan Anglijas karalis Čārlzs I.

Bērnība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pīters Pauls Rubenss dzimis Vācijā Antverpenes kalvinistu politiskā bēgļa ģimenē. 1578. gadā ģimene pārcēlās uz Ķelni, bet 1589. gadā, pēc tēva nāves, atgriezās Antverpenē, kur Pīters Pauls Rubenss uzauga katoliskā gaisotnē.

Itālija (1600–1608)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antverpenē Rubenss ieguva izglītību un pie vietējiem meistariem apguva gleznošanu. 1610. gadā viņš devās ceļojuma uz Itāliju. Iesākumā apmeties Venēcijā, kur redzēja Ticiāna, Veronēzes un Tintoreto darbus. Vēlāk apmetās Mantujā, hercoga Vinčenco I Gonzagas galmā. Ar hercoga atbalstu ceļoja uz Florenci un Romu, kur skatīja Mikelandželo, Rafaēla, Leonardo da Vinči un Karavadžo darbus. Itālijā Rubenss dzīvoja līdz par 1609. gadam, izņemot 1603. gadu, kad bija diplomātiskā misijā Spānijā. Atgriezās Antverpenē pēc mātes nāves un kļuva par Spāņu Nīderlandes valdnieka Albrehta VII galma mākslinieku.

Antverpene (1609–1621)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Antverpenes sākumposmā mākslinieks uzgleznoja 2 savas vēlāk slavenās altārgleznas — "Krusta pacelšana" un "Noņemšana no krusta". Rubenss iekārtoja darbnīcu Antverpenē, nevis oficiālajā rezidences pilsētā Briselē, kam ieguva speciālu atļauju. 1610. gadā viņš uzcēla sev ēku (mūsdienās muzejs Rubenshuis).

Mediči galerija un diplomātiskais dienests (1621–1630)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Starp 1622. līdz 1625. gadam Marijas de Mediči uzdevumā Rubenss radīja 23 gleznu ciklu jeb t. s. Mediči galeriju, kas mūsdienās glabājas Luvrā. Šajā periodā Rubenss daudz laika pavadīja diplomātiskajās misijās, apmeklēdams Parīzi, Londonu, Madridi.

Mūža otrā puse un nogale[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

17. gadsimta divdesmito gadu beigās Rubensa dzīvē notika dziļš lūzums. 1626. gadā mēra epidēmijā nomira viņa sieva Izabella Branta, pēc kuras viņš ļoti sēroja. 1630. gadā ģimenē ienāca Helēna Furmāne, kas atnesa mākslinieka dzīves otrajā pusē daudz personiska prieka un radoša pacēluma. Tagad viņš daļēji atsacījās no daudzajiem oficiālajiem pasūtījumiem, aizgāja arī no diplomātiskā dienesta un sāka vairāk gleznot savam priekam.

Vasaras Rubensu ģimene tagad pavadīja ārpuspilsētas pilī — Stēnā, tāpēc šo mākslinieka dzīves pēdējo gadu desmitu mēdz dēvēt par "Stēnas periodu".

Daiļrades raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubensam vienmēr patika gleznot kailus cilvēku ķermeņus, spraigas kustības, patika izcelt šo ķermeņu vitalitāti. Mākslinieks daudz gleznojis mitoloģiskas tēmas par antīko dievu un cilvēku varoņdarbiem. Arī tās ir šo tēmu brīvas improvizācijas, kas iespējams veltītas dzīves skaistuma, drosmes, vīrišķības un prieka slavinājumam. Rubensa mitoloģiska sižeta kompozīcijas arvien ir ļoti dinamiskas, ekspresīvas, kompozicionāli kārtotas asimetriski, pa diagonālēm vai līkloču līnijām, balstītas uz spēcīgiem tumšāku un gaišāku toņu pretstatiem. Rubensa gleznieciskais spēks uzplauka ap divdesmito gadu sākumu, kad krāsa kļuva par viņa spēcīgāko izteiksmes līdzekli. Vēlāk viņš atsacījās no lokālkrāsām un pārgāja uz daudzveidīgu tonālo gleznojumu, sasniedzot ārkārtīgi bagātīgas toņu nokrāsas.

Pēc 1620. gada Rubenss daudz gleznojis portretus. Savos portretu gleznojumos mākslinieks turpina dižrenesanses portreta tradīcijas, tikai jaunos vēsturiskos apstākļos, vairāk akcentējot savu personisko attieksmi pret portretējamo. Dzīves otrās puses daiļradei raksturīgi neliela formāta darbi, kuros galvenokārt atspoguļojas viņa personiskie pārdzīvojumi. Kompozīcijas tagad kļuva mierīgas, līdzsvarotas, zuda kolorīta spožā krāsainība, tas ieguva tonāli klusinātu izteiksmi, otas triepieni — plašāku uzlicienu. Viena no Stēnas perioda galvenajām tēmām kļuva lauku ainava, kas parasti tika gleznota ar episka varenuma pilnu noskaņu.

Rubensa mākslinieciskās darbības nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rubensa mākslinieciskajai darbībai bija ļoti liela vēsturiska nozīme. Ar viņa daiļradi flāmu mākslas skola kļuva slavena pasaules mērogā. Rubenss bija tipisks baroka stila pārstāvis, bet tajā pašā laikā viņa māksla ir savdabīga. Rubensa daiļrade ne tikai nosacīja flāmu glezniecības skolas turpmāko attīstību, bet ietekmēja arī visas Eiropas mākslas virzību. Rubensa daiļrades mantojums ir milzīgs — viņš atstājis aptuveni 3000 gleznu un gleznu metus.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]