Marta Vīgante

Vikipēdijas lapa
Marta Vīgante
Marta Vīgante
Personīgā informācija
Dzimusi 1900. gada 18. martā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Unguru pagasts, Valmieras apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Mirusi 1966. gada 11. janvārī (65 gadi)
Valsts karogs: Latvijas PSR Rīga, Latvijas PSR (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latviete

Marta Vīgante (1900–1966) bija latviešu ārste, Latvijas Universitātes darbiniece.[1] Viena no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1900. gada 18. (5.) martā Sprēstiņu muižas "Picuļos" (tagad Stalbes pagastā) zemnieka Jāņa Vīganta un viņa sievas Emmas, dzim. Girgensones, ģimenē.[2] Mācījās Rozulas pagasta skolā un M. Neijas sieviešu ģimnāzijā Cēsīs. Studēja LU Medicīnas fakultātē (1920–1926), bija LU subasistente (1926–1928), jaunākā asistente (1928–1930), asistente (1930–1936). Līdztekus strādāja par Latvijas Sarkanā Krusta Bolderājas veselības kopšanas punkta vadītāju (1926–1940). Darbojās studenšu korporācijā "Varavīksne". 1936. gada 29. janvārī aizstāvēja Dr. med. grādu ar disertāciju “Eksperimentāli un klīniski pētījumi par dažiem miega un nomierināšanas līdzekļiem un to nozīmi diabēta terapijā”, pēc tam paaugstināta par vecāko asistenti (1936–1940) un privātdocenti (1939–1940, 1941–1944).

Pēc Otrā pasaules kara bija LVU Medicīnas fakultātes Iekšķīgo slimību diagnostikas katedras vadītāja un docente, 1947. gadā atlaista no šī amata. Strādāja Komponistu savienības poliklīnikā un privātpraksē Blaumaņa ielā 3 Rīgā.

Mirusi 1966. gada 11. janvārī Rīgā.[3][4]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīme 1932.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cēsu novadnieki
  2. Rubenes luterāņu draudze. - 1900.g. dzimušo reģistrs. - Nr.32
  3. Latvija Amerikā. - 1966. - 5.februāris
  4. Ar parakstu par Latviju : biogrāfiskā vārdnīca : Latvijas Centrālās Padomes Memoranda parakstītāju biogrāfijas / sastādītāja Ieva Kvāle. Rīga : Latvijas Kara muzejs. 2014. 210-211. lpp. ISBN 9789934827051.