Marverrūda

Marverrūda
مرورود‎
Marverrūda Marverrūda
Atrašanās vieta	Bādgīsa, Afganistāna
Koordinātas	35°35′00″N 63°20′00″E
Vēsture
Periodi	viduslaiki

Marverrūda (persiešu: مرورود‎) bija liela viduslaiku pilsēta Horasānā, pie Murgapas upes, mūsdienās Afganistānas Bādgīsas vilajetā. Mūsdienās tur ir Balamargabas pilsēta, kurā ir atrodamas senās drupas. Viduslaiku Horasānā Marverrūda bija pilsēta uz Murgapas upes piecas vai sešas kāpsles augstāk pa upi no Marvalsahidžanas, kur upe iztek no Garčistānas valsts kalnu reģiona. Marverrūda etimoloģiski nozīmē "Marva uz upes" jeb "Mazā Marva", kas šo pilsētu atšķīra no lielās pilsētas Marvalsahidžanas.

Marverrūdā kaltais zelta dinārs (ap 1038. gadu).

Vēsture

Pilsēta eksistēja jau 5. gadsimtā Sasanīdu impērijas laikā. Par pilsētas dibinātāju uzskata sasanīdu valdnieku Bahramu Guru (valdīja 420—438. gados). Zināms, ka 553. gadā šeit atradās nestoriāņu bīskapa rezidence. 652. gadā, musulmaņu iekarojumu laikā, pilsētas valdnieks Badhams pakļāvās musulmaņiem un saglabāja amatu.

Abasīdu agrīnajā periodā ap 777. gadu Marverrūdu, Talakanu un Guzganu pārvaldīja haridži (agrīnā musulmaņu kopiena, kas nozīmē "separātisti", kuri atteicās no savas uzticības Ali ben Abi Talibam) valdnieks Jusufs al Barms al Takafi. 10. gadsimta musulmaņu ģeogrāfi apraksta Marverrūdu kā plaukstošu pilsētu ar attīstītu lauksaimniecību, piektdienas mošeju, kas celta uz koka kolonnām bazāra (tirgus) centrā. Pilsētai bija pakļauti netālie ciemi Diza un Kasra jeb Dizianafa. 10. gadsimta ģeogrāfs Almukaddasi apgalvoja, ka viņa laikā (ap 680. gadu) šī vieta administratīvi bija atkarīga no Širiem, vietējiem Garčistānas valdniekiem. Arī vietējo iedzīvotāju izskats un runas veids atgādināja Garčistānas kalnu tautas.

Pilsēta attīstījās Seldžuku impērijas laikā. Reģions plauka seldžuku sultāna Malikšaha valdīšanas laikā, kurš kaimiņu pilsētā Pandždihā izveidoja nocietinājumus, un sultāna Sandžara laikā, kurš uzbūvēja Marverrūdas pilsētas mūrus. Taču pilsēta cieta no kariem starp Gurīdiem un Hvarzamšahiem. Marverrūdai, domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa mongoļi Marvalsahidžanā, taču šī vieta pārvērtās drupās Timurīdu valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta.