Maurīcijas bulbuls

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maurīcijas bulbuls
Hypsipetes olivaceus (Jardine & Selby, 1835)
Maurīcijas bulbuls
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZvirbuļveidīgie (Passeriformes)
DzimtaBulbuli (Pycnonotidae)
ĢintsHypsipetes
SugaMaurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus)
Sinonīmi
  • Hypsipetes borbonicus olivaceus
  • Ixocincla olivacea
Maurīcijas bulbuls Vikikrātuvē

Maurīcijas bulbuls (Hypsipetes olivaceus) ir zvirbuļveidīgo kārtas bulbulu dzimtas putns, kas endēms Maurīcijai.

Sākotnēji bija sistematizēta kā Reinjonas bulbula (Hypsipetes borbonicus) pasuga H. borbonicus olivaceus. Kā atsevišķu sugu izdalīja 1993. gadā.[1][2]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcijas bulbuls; 1876—1878. gada zīmējums

Ķermeņa garums ap 24 cm. Tēviņi un mātītes ārēji līdzīgi, bet tēviņi ir nedaudz lielāki.

Apspalvojums variē dažādās olīvzaļās un pelēkās nokrāsās, vēderam tonis dzeltenīgs. Galva olīvi pelēcīga; to rotā neliels, gandrīz pilnīgi melns cekuls. Knābis oranžs vai dzeltens, kājas iesārtas. Jaunuļu apspalvojums gaiši brūns, knābis — melngans.[1][2]

Dzīvesveids[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastopams gandrīz visa veida mežos, kaut arī dod priekšroku mūžzaļiem platlapju mežiem. Meklē barību arī gar meža nomalēm, krūmainās vietās un plantācijās.[3] Dzīvo pāros vai nelielos bariņos.

Ligzdošanas laikā pāris aizstāv savu nelielo teritoriju. Mātīte veido paviršu ligzdu kokā vai nelielā krūmā divu līdz deviņu metru augstumam. Perējumā parasti trīs olas, inkubācijas periods 15—16 dienas. Putnēnus baro abi vecāki.

Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā citi dzimtas pārstāvji, pārtiek galvenokārt no dažādiem augiem. Ēdienkarti papildina kokos dzīvojoši circeņi, tauriņi, kāpuri, zarkukaiņi, kā arī gekoni.[1]

Apdraudējums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galveno apdraudējumu rada mežu izciršana, lai ierīkotu tējas plantācijas, kā arī savulaik salā introducētie krabjēdājmakaki (Macaca fascicularis), kas izposta ligzdas.

1970. gados bija atlikuši 200 Maurīcijas bulbulu pāru. 1993. gadā populāciju veidoja ap 280 pāru.[3] Mūsdienās suga joprojām ir reta, tomēr populācija - stabila.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Wildscreen Arkive». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. janvārī. Skatīts: 2015. gada 27. martā.
  2. 2,0 2,1 BirdLife International
  3. 3,0 3,1 Hypsipetes olivaceus Archived 2014. gada 12. martā, Wayback Machine vietnē., Sarkanā grāmata