Maurīcija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maurīcijas Republika
Republic of Mauritius
Maurīcijas karogs Maurīcijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaMotherland
Location of Mauritius
Maurīcijas atrašanās vieta Indijas okeāna rietumos
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Portluī
20°10′S 57°31′E / 20.167°S 57.517°E / -20.167; 57.517
Valsts valodas angļu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Sir Anerood Jugnauth
 -  Premjerministrs Navin Ramgoolam
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1968. gada 12. martā 
 -  republika 1992. gada 12. martā 
Platība
 -  Kopā 2 040 km² (179.)
 -  Ūdens (%) 0,07
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 1259838 (156.)
 -  Blīvums 618/km² (19.)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā 22,025 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 16,820 
HDI (2013)  (0,771 augsts) (63.)
Valūta Maurīcijas rūpija (MUR)
Laika josla MUT (UTC+4)
 -  Vasarā (DST)  (UTC+5)
Interneta domēns .mu
ISO 3166-1 kods 480 / MUS / MU
Tālsarunu kods +230

Maurīcija (angļu: Mauritius), oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras. No salas uz ziemeļiem atrodas Seišelu salas, bet uz rietumiem atrodas Francijas aizjūras departaments - Reinjona. Maurīcijas platība ir 2 040 km² un pēc platības tā ir simtu septiņdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Ar 1,26 miljoniem iedzīvotāju 2013. gadā, tā ir simtu piecdesmit sestā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Maurīcija ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas salas. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portluī.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie cilvēki, kuri ieradās Maurīcijas salā bija arābu jūrnieki un tirgotāji. Galvenie jūras ceļi bija no arābu valstīm uz Madagaskaru, Āfrikas Austrumu krastu, Indiju un Indonēziju. Maurīcija esot atklāta, kad viesuļvētras laikā kāds arābu tirgotāju kuģis tikai aizpūsts līdz Maurīcijai. Par to liecina 16. gadsimta Portugāļu kartes kopija, kurā ir iezīmētas 3 nelielas salas, kuras ir nosauktas arābu vārdos.

Aptuveni 1507. gadā portugāļu jūrnieks Diogo Fernandess Pereira piestāja Maurīcijā un nosauca to par "Ilha do Cirne", bet salu grupu, kura atradās Maurīcijas tuvumā - Reinjonu un Rodrigesu - nosauca par Maskarēnu salām kapteiņa Pero Maskarēna vārdā. Taču portugāļi nebija ieinteresēti šajā salā un tajā nepalika ilgi.[1]

Holandieši ieradās šajā salā 1598. gadā un nosauca to par Maurīciju par godu Orānijas princim Moricam. 1638. gadā holandieši uz salas nodibināja nelielu koloniju, no kuras viņi vāca eboniju un kur viņi ieviesa cukurniedres, mājdzīvniekus un briežus. Tieši no šīs salas holandiešu jūrnieks Ābels Tasmans devās ceļojumā, kura mērķis bija atklāt Austrālijas rietumu pusi. Pirmā holandiešu kolonija palika Maurīcijā divdesmit gadus. Pēc tam šādi mēģinājumi tika vairākkārt atkārtoti, taču kolonija nekad neattīstījās pietiekoši, lai nestu peļņu, tāpēc holandieši 1710. gadā Maurīciju pameta.[2]

Franči pārņēma salu savā uzraudzībā 1715. gadā un pārsauca to par Francijas salu (Isle de France). 1721. gadā franči dibināja pirmo pastāvīgo koloniju. Tika uzcelti vairāki forti, uzbūvēti ceļi un uzsākta kuģu būvniecība. 1735. gadā salā dzīvoja gandrīz viens tūkstotis cilvēku (ap 200 balto, pārējie - vergi no Āfrikas un Madagaskaras). Ekonomikas galvenais balsts bija cukura ražošana, kurā tika izmantots vergu darbs. Ostas pilsēta Portluī kļuva par jūrniecības un kuģubūves centru.[1] Franču izloksne vai sarunvaloda, kuru izmantoja sarunās ar vergiem un viņu pēctečiem, kļuva par Maurīcijas kreolu valodu un to turpmāk izmantoja vairums salas iedzīvotāju. Franču valodu turpināja lietot literatūrā un masu mēdijos.

Napoleona karu laikā Maurīcija kļuva par bāzi, no kuras franču korsāri uzbruka britu tirdzniecības kuģiem. Reidi turpinājās līdz 1810. gadam, kad britu karaliskās flotes ekspedīcija tika nosūtīta, lai sagrābtu salu. Vara pārgāja pie britiem, taču kapitulācijas vienošanās noteica, ka iedzīvotāji saglabā savu zemi un īpašumus, franču valodu un franču likumdošanu kriminālajās un civilprāvās. Sala tika pārdēvēta atpakaļ par Maurīciju.[1]

Šai laikā Maurīcijā jau dzīvoja ap 70 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 50 tūkstoši bija vergi. 1935. gadā verdzību atcēla. Lauksaimniecībā nepieciešamo lēto darbaspēku sāka ievest no Indijas un citām Āzijas valstīm. 1861. gadā Maurīcijā dzīvoja gandrīz 300 tūkstoši indiešu izcelsmes imigrantu. Maurīcijā strauji pieauga cukura ražošana un tikai uzsākta arī tējas un tabakas kultivēšana.

1968. gadā Maurīcija kļuva par suverēnu valsti Lielbritānijas sastāvā. 1992. gadā Maurīcija tika deklarēta kā republika, kas ietilpst Nāciju Sadraudzībā.[1]

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcija ir salu valsts Maskarēnu salu grupā, kas atrodas Indijas okeāna rietumdaļā, 800 kilometrus tālāk uz austrumiem no Madagaskaras. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas salas.

Maurīcijas salas reljefu veido augstiene. Salas centrā atrodas plato ar nelielu kalnu virkni. Lielākā salas daļa ir līdzena, ziemeļos un austrumos, galvenokārt atrodas lauksaimniecības lauki. Gar piekrasti stiepjas baltu smilšu pludmaļu plaša josla, izrobota nelieliem līčiem un apbūvēta ar grezniem hoteļiem.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reinjonas salā valda tropiskā klimatiskā josla. Vidējā temperatūra piekrastē ir no 23  °C, bet augstākajos punktos sākot no 19  °C. Relatīvais mitrums svārstās starp 70% piekrastēs līdz 90% vai pat 100% kalnos. Ziemas periods ilgst no maija līdz novembrim un ir relatīvi sauss, savukārt vasaras ilgst no novembra līdz maijam un pārsvarā ir diezgan mitras.

Aptuveni reizi sešos gados, vasarās Maurīcijā uznāk lieli cikloni, kas aiz sevis atstāj lielus dabas postījumus.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcija ir dzimtene lielam skaitam endēmu augu un dzīvnieku sugu, no kurām cilvēku darbības rezultātā vairāk nekā 100 sugas ir izzudušas, bet vēl lielāks skaits atrodas uz iznīcības robežas. Kolonizācijas laikā tropu mežus izcirta, lai iegūtu kokmateriālus, atbrīvotu zemi lauksaimniecībai, ciematu un pilsētu būvniecībai. Pirmatnējo augāju arī nomāca un izspieda liels skaits svešzemju augu. Mūsdienās dabiskie sākotnēji meži klāj mazāk nekā 2% no salas teritorijas, galvenokārt Melnās upes aizas nacionālajā parkā.

Katastrofālās vides izmaiņas un nesaudzīgās medības katastrofāli iespaidoja vietējo faunu — izzuda iespaidīgās milzu bruņurupuču populācijas, sikspārņi, vismaz 20 putnu sugas, ieskaitot dodo, Rodrigesas dronto, Maurīcijas zilo papagaili, Maurīcijas pūci. No rifiem izzuda dugongi, smagi cieta arī vietējā bezmugurkaulnieku fauna.

Situāciju ievērojami pasliktināja cilvēku ievestās invazīvās sugas - žurkas, truši, makaki, mežacūkas, kaķi, mangusti, ciršļi un citas. Tika introducētas arī čūskas un svešzemju putni, kuru skaits daudzkārt pārsniedz dažu izdzīvojušo vietējo putnu sugu skaitu. Kā rakstīja britu dabas aizstāvis un rakstnieks Džeralds Darels, "no unikālās miermīlīgās faunas palika pāri vienīgi saujiņa putnu un ķirzakas".

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi Maurīcijas iedzīvotāji ir dažādas izcelsmes migrantu pēcteči — to senči ieradušies no Indijas, Āfrikas, Eiropas un Ķīnas.

Aptuveni 30% no iedzīvotāju kopskaita veido kreoli, — franču un āfrikāņu pēcnācēji ar eiropiešu kultūras un reliģijas dominanci. Lielākā iedzīvotāju daļa ir indomaurīcieši. Viņi patlaban ir vairāk nekā 68%. Sinomaurīcieši jeb ķīniešu izcelsmes maurīcieši sastāda aptuveni 3%. Liela sinomaurīciešu kopiena dzīvo galvaspilsētā, taču kā veikalnieki un mazumtirgotāji viņi sastopami visā salā. Franču maurīcieši sastāda 2%, un viņi pamatā kontrolē veselības aprūpi un biznesa sfēru.

Rodrigesas salā iedzīvotāju sastāvs ir izteikti viengabalains, un to veido Maurīcijas kreoli.

Valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts parlamenta valoda ir angļu. Valsts iestādēs izmanto gan franču, gan angļu valodas, taču aptuveni 80% iedzīvotāju dzimtā ir franču valodas Maurīcijas kreolu forma. Tā izveidojās 18. gadsimtā, vergiem komunicējot ar franču saimniekiem, kuri nesaprata dažādos Āfrikas dialektus. Lai arī Maurīcijas kreolu valodu pārvalda visi maurīcieši, tā nav populāra kā rakstu valoda. Izglītība tiek iegūta angliski vai franciski.

Lielākā minoritātes valoda ir hindu, kas ir ģimenes valoda aptuveni 100 000 iedzīvotājiem. Tamilu valodā runā ap 35 000 maurīciešu. Citas Indijas valodas ir urdu, telugu, marathu, bhojpuru un gudžaratu.

Tiek lietota arī arābu valoda, tomēr mošejās ceremonijas pamatā tiek izpildītas Maurīcijas kreolu. Ķīniešu valodās runā mazāk nekā trešdaļa no ķīniešu kopienas.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā reliģija ir hinduisms, kurai pieder 48% valsts iedzīvotāju. Tā sāka attīstīties kopš 1771. gada, kad francūži deva atļauju vietējiem tamiliem celt templi Portluī.

Kristietību pārstāv aptuveni 33% maurīciešu. Katolicisms 18.gadsimta sākumā kļuva par pirmo oficiālo Maurīcijas reliģiju. Tas izplatījās starp francūžiem un vergiem un attīstījās arī pēc britu ierašanās. Kristietību pieņēma arī daļa indomaurīciešu. Bez katolicisma citas izplatītākās kristīgās konfesijas ir anglikāņi, presbiterāņi, adventisti, Jehovas liecinieki, metodisti, Dieva asamblejas.

Islamam pieder ap 17% iedzīvotāju. Lielāko daļu veido sunnīti.

Budismu un konfūcismu joprojām praktizē ap 2% procenti. Pirmo ķīniešu templi atklāja Portluī 1846. gadā. Liela daļa sinomaurīciešu ir pieņēmuši kristietību.

Rodrigesā 97% iedzīvotāju ir katoļi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 «History». Government Portal of Mauritius. Skatīts: 2016-09-30.
  2. «History of Mauritius». Ministry of Art & Culture, Government Portal of Mauritius. Skatīts: 2016-09-30.