Maurīcija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Maurīcijas Republika
Republic of Mauritius
Maurīcijas karogs Maurīcijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaMotherland
Location of Mauritius
Maurīcijas atrašanās vieta Indijas okeāna rietumos
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Portluī
20°10′S 57°31′E / 20.167°S 57.517°E / -20.167; 57.517
Valsts valodas angļu valoda
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Sir Anerood Jugnauth
 -  Premjerministrs Navin Ramgoolam
Neatkarība
 -  no Apvienotās Karalistes 1968. gada 12. martā 
 -  republika 1992. gada 12. martā 
Platība
 -  Kopā 2 040 km² (179.)
 -  Ūdens (%) 0,07
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2013. g. 1259838 (156.)
 -  Blīvums 618/km² (19.)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā 22,025 miljardi 
 -  Uz iedzīvotāju 16,820 
HDI (2013)  (0,771 augsts) (63.)
Valūta Maurīcijas rūpija (MUR)
Laika josla MUT (UTC+4)
 -  Vasarā (DST)  (UTC+5)
Interneta domēns .mu
ISO 3166-1 kods 480 / MUS / MU
Tālsarunu kods +230

Maurīcija (angļu: Mauritius), oficiāli Maurīcijas Republika (Republic of Mauritius) ir salu valsts Indijas okeāna dienvidrietumos, aptuveni 900 km uz austrumiem no Madagaskaras. No salas uz ziemeļiem atrodas Seišelu salas, bet uz rietumiem atrodas Francijas aizjūras departaments - Reinjona. Maurīcijas platība ir 2 040 km² un pēc platības tā ir simtu septiņdesmit devītā lielākā valsts pasaulē. To ietekmē tropu klimatiskā josla. Ar 1,26 miljoniem iedzīvotāju 2013. gadā, tā ir simtu piecdesmit sestā lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Maurīcija ir parlamentāra republika, kas sastāv no deviņiem rajoniem. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas salas. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Portluī.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie cilvēki, kuri ieradās Maurīcijas salā bija arābu jūrnieki un tirgotāji. Galvenie jūras ceļi bija no Arābu valstīm uz Madagaskaru, Āfrikas Austrumu krastu, Indiju un Indonēziju. Maurīcija esot atklāta, kad viesuļvētras laikā kāds arābu tirgotāju kuģis tikai aizpūsts līdz Maurīcijai. Par to liecina 16. gadsimta Portugāļu kartes kopija, kurā ir iezīmētas 3 nelielas salas, kuras ir nosauktas arābu vārdos.

Aptuveni 1507. gadā Portugāļu jūrnieks Fernandez Pereira piestāja Maurīcijā un nosauca to par Cerni, bet salu grupu, kura atradās Maurīcijas tuvumā - Reunion un Rodrigues - nosauca portugāļu kapteiņa Pero Maskarenes vārdā. Tādejādi pirmie eiropieši, kas ieradās Maurīcijā bija portugāļi, iespējams, ka tas notika 1510. gadā. Tajā pat laikā holandieši, kuri apmetās salā 1598. gadā, to nosauca par Maurīciju, kas cēlies no Nasavas prinča Maurīcija vārda. Holandieši, 1710. gadā pirms salu pamešanas ieviesa cukurniedru audzēšanu.

Franču kolonizācijas laikā no 1767. līdz 1810. gadam ostas pilsēta Portluī kļuva par ievērojamu tirdzniecības centru. Un nostiprinājās kā nozīmīgs tirdzniecības centrs pret britiem. Ievedot vergus no Āfrikas tika uzbūvētas daudzas cukura pārstrādes fabrikas. Franču izloksne vai sarunvaloda, kuru izmantoja sarunās ar vergiem un viņu pēctečiem, kļuva par Kreolu valodu un to turpmāk izmantoja vairums salas iedzīvotāju, bet franču valoda lietoja gan literatūrā, gan medijos.

1810. gadā briti sagrāba varu pār salām un valdīja tajās līdz 1968. gadam, kad Maurīcija ieguva suverenitāti. Šajā laikā tika atcelta verdzība un, to nomainīja pret lētu darbaspēku, piesaistot vairāk kā 500 000 strādnieku no Indijas un tās apkārtnes valstīm.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcija ir salu valsts Maskarēnu salu grupā, kas atrodas Indijas okeāna rietumdaļā, 800 kilometrus tālāk uz austrumiem no Madagaskaras. Valsts teritoriju veido Maurīcijas, Rodrigesa, Maskarēnu, Kargadosas-Karahosas, Agalegas salas.

Maurīcijas salas reljefu veido augstiene. Salas centrā atrodas plato ar nelielu kalnu virkni. Lielākā salas daļa ir līdzena, ziemeļos un austrumos, galvenokārt atrodas lauksaimniecības lauki. Gar piekrasti stiepjas baltu smilšu pludmaļu plaša josla, izrobota nelieliem līčiem un apbūvēta ar grezniem hoteļiem.

Klimats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Reinjonas salā valda tropiskā klimatiskā josla. Vidējā temperatūra piekrastē ir no 23  °C, bet augstākajos punktos sākot no 19  °C. Relatīvais mitrums svārstās starp 70% piekrastēs līdz 90% vai pat 100% kalnos. Ziemas periods ilgst no maija līdz novembrim un ir relatīvi sauss, savukārt vasaras ilgst no novembra līdz maijam un pārsvarā ir diezgan mitras.

Aptuveni reizi sešos gados, vasarās Maurīcijā uznāk lieli cikloni, kas aiz sevis atstāj lielus dabas postījumus.

Bioloģiskā daudzveidība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maurīcija ir dzimtene lielam skaitam endēmu augu un dzīvnieku sugu, no kurām cilvēku darbības rezultātā vairāk nekā 100 sugas ir izzudušas, bet vēl lielāks skaits atrodas uz iznīcības robežas. Kolonizācijas laikā tropu mežus izcirta, lai iegūtu kokmateriālus, atbrīvotu zemi lauksaimniecībai, ciematu un pilsētu būvniecībai. Pirmatnējo augāju arī nomāca un izspieda liels skaits svešzemju augu. Mūsdienās dabiskie sākotnēji meži klāj mazāk nekā 2% no salas teritorijas, galvenokārt Melnās upes aizas nacionālajā parkā.

Katastrofālās vides izmaiņas un nesaudzīgās medības katastrofāli iespaidoja vietējo faunu — izzuda iespaidīgās milzu bruņurupuču populācijas, sikspārņi, vismaz 20 putnu sugas, ieskaitot dodo, Rodrigesas dronto, Maurīcijas zilo papagaili, Maurīcijas pūci. No rifiem izzuda dugongi, smagi cieta arī vietējā bezmugurkaulnieku fauna.

Situāciju ievērojami pasliktināja cilvēku ievestās invazīvās sugas - žurkas, truši, makaki, mežacūkas, kaķi, mangusti, ciršļi un citas. Tika introducētas arī čūskas un svešzemju putni, kuru skaits daudzkārt pārsniedz dažu izdzīvojušo vietējo putnu sugu skaitu. Kā rakstīja britu dabas aizstāvis un rakstnieks Džeralds Darels, "no unikālās miermīlīgās faunas palika pāri vienīgi saujiņa putnu un ķirzakas".

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Etniskais sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visi Maurīcijas iedzīvotāji ir dažādas izcelsmes migrantu pēcteči — to senči ieradušies no Indijas, Āfrikas, Eiropas un Ķīnas.

Aptuveni 30% no iedzīvotāju kopskaita veido kreoli, — franču un āfrikāņu pēcnācēji ar eiropiešu kultūras un reliģijas dominanci. Lielākā iedzīvotāju daļa ir indomaurīcieši. Viņi patlaban ir vairāk nekā 68%. Sinomaurīcieši jeb ķīniešu izcelsmes maurīcieši sastāda aptuveni 3%. Liela sinomaurīciešu kopiena dzīvo galvaspilsētā, taču kā veikalnieki un mazumtirgotāji viņi sastopami visā salā. Franču maurīcieši sastāda 2%, un viņi pamatā kontrolē veselības aprūpi un biznesa sfēru.

Rodrigesas salā iedzīvotāju sastāvs ir izteikti viengabalains, un to veido Maurīcijas kreoli.

Valodas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts parlamenta valoda ir angļu. Valsts iestādēs izmanto gan franču, gan angļu valodas, taču aptuveni 80% iedzīvotāju dzimtā ir franču valodas Maurīcijas kreolu forma. Tā izveidojās 18. gadsimtā, vergiem komunicējot ar franču saimniekiem, kuri nesaprata dažādos Āfrikas dialektus. Lai arī Maurīcijas kreolu valodu pārvalda visi maurīcieši, tā nav populāra kā rakstu valoda. Izglītība tiek iegūta angliski vai franciski.

Lielākā minoritātes valoda ir hindu, kas ir ģimenes valoda aptuveni 100 000 iedzīvotājiem. Tamilu valodā runā ap 35 000 maurīciešu. Citas Indijas valodas ir urdu, telugu, marathu, bhojpuru un gudžaratu.

Tiek lietota arī arābu valoda, tomēr mošejās ceremonijas pamatā tiek izpildītas Maurīcijas kreolu. Ķīniešu valodās runā mazāk nekā trešdaļa no ķīniešu kopienas.

Reliģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākā reliģija ir hinduisms, kurai pieder 48% valsts iedzīvotāju. Tā sāka attīstīties kopš 1771. gada, kad francūži deva atļauju vietējiem tamiliem celt templi Portluī.

Kristietību pārstāv aptuveni 33% maurīciešu. Katolicisms 18.gadsimta sākumā kļuva par pirmo oficiālo Maurīcijas reliģiju. Tas izplatījās starp francūžiem un vergiem un attīstījās arī pēc britu ierašanās. Kristietību pieņēma arī daļa indomaurīciešu. Bez katolicisma citas izplatītākās kristīgās konfesijas ir anglikāņi, presbiterāņi, adventisti, Jehovas liecinieki, metodisti, Dieva asamblejas.

Islamam pieder ap 17% iedzīvotāju. Lielāko daļu veido sunnīti.

Budismu un konfūcismu joprojām praktizē ap 2% procenti. Pirmo ķīniešu templi atklāja Portluī 1846. gadā. Liela daļa sinomaurīciešu ir pieņēmuši kristietību.

Rodrigesā 97% iedzīvotāju ir katoļi.