Mazais ledus laikmets

Mazais ledus laikmets ir vēsāka klimata periods pēc viduslaiku siltā perioda. Tradicionāli tas tiek definēts kā laikposms no 16. līdz 19. gadsimtam, taču daļa ekspertu to definē kā laikposmu no 1300. līdz 1850. gadam. Lai arī tehniski šis nebija ledus laikmets, terminu zinātniskajā literatūrā 1939. gadā ieviesa francūzis Fransuā Matē (François E. Matthes). NASA Zemes observatorija atzīmējusi trīs patiesi auksta laika periodus: viens sākās ap 1650. gadu, otrs — ap 1770. gadu, pēdējais — 1850. gadā. Ir tikuši izvirzīti vairāki cēloņi: Saules starojuma cikliskie kritumi, paaugstināta vulkāniskā aktivitāte, izmaiņas okeāna cirkulācijas procesā, izmaiņas Zemes orbītā un aksiālais slīpums un cilvēku populācijas samazināšanās.