Mežotnes aplenkumi (1219—1220)

Vikipēdijas lapa
Livonijas konfederācijas karte XIII. gs. vidū. Krustnešu karagājiens virzījās gar Lielupes krastiem uz Mežotni, kas atrodas uz dienvidiem no Rīgas.
Mežotnes (Viestura) pilskalns 1930. gados.

1219. gada Mežotnes aplenkums notika pēc Tērvetes zemgaļu vecākā Viestarda ierosinājuma, lai piespiestu Mežotnes zemgaļus atteikties no katoļu ticības un izdzītu vācu garnizonu no Mežotnes pils, kas bija iecerēta kā Zemgales kristīšanas centrs un Zemgales bīskapijas galvaspilsēta. Pils aplenkums bija nesekmīgs, taču tad zemgaļi uzbruka krustnešu kuģim, kas pa Lielupi devās augšup uz Mežotni. Tika sagūstīti un nogalināti ap 30 vāciešu, ieskaitot cisterciešu ordeņa priesteri Zēgehardu, kas bija devies kristīšanas misijā uz Zemgali. Krustneši pēc šī zaudējuma atkāpās no Mežotnes pils.

1220. gada Mežotnes aplenkums notika pēc bīskapa Alberta iniciatīvas, lai atriebtos Mežotnes zemgaļiem, kas bija atteikušies no kristīgās ticības. Karagājienā piedalījās ap 4000 krustnešu un zobenbrāļu bīskapa Alberta vadībā un ap 4000 viņu līvu un letu vasaļu karavīru. Pils ielenkšanā tika pirmo reizi izmantota tiem laikiem moderna kara tehnika,[1] taču aplenkums ilga daudzas dienas. Visbeidzot zemgaļi bija gatavi padoties, taču krustneši nogalināja vairāk nekā 100 no padevušamies zemgaļiem, tādēļ pils aizstāvji atsāka kauju, līdz bīskaps Alberts pats piedāvāja izlīgumu. Tērvetes valdnieka Viestarda karaspēks atradās tuvumā, bet kaujā neiesaistījās.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. [Benninghoven F. Der Orden der Schwertbrüder. Köln, Graz, 1965. 525 S.]
  2. Indriķa Livonijas hronika, XXIII. 8.

Piemiņa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mežotnes aplenkumi popkultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Latviešu folkmetāla grupas Skyforger 1998. gadā izdotajā albumā Kauja pie Saules ir iekļauta dziesma "Viestarda cīņa pie Mežotnes. 1219".

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]