Medijpratība

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Medijpratība jeb mediju pratība ir perspektīvu kopums, kuras tiek izmantotas, lai interpretētu informāciju, kurai tiekam pakļauti ikdienā. Tā ir spēja izprast saņemto informāciju, to izvērtēt un analizēt.[1]

Medijpratība mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Šobrīd medijpratības izaugsmē ir sācies jauns laikmets. Tas tiek dēvēts par jaunajiem laikiem tā iemesla dēļ, ka neiedomājami strauji attīstās tehnoloģijas un internets, līdz ar to arī informācijas plūsma mediju vidē.[2] Mediji mūsdienās nereti ir neobjektīvi un informācija, kuru tie publicē, bieži vien nav uzticama. Svarīgs aspekts šajā ziņā ir cilvēka medijpratības līmenis – cilvēka prasmes piekļūt informācijai, izvērtēt to, analizēt un izmantot to turpmākā komunikācijā. Medijpratība palīdz mediju lietotājam izvērtēt, kas ir fakts, bet kas ne, kā arī atšķirt vērā ņemamu informāciju no izklaidējoša satura publikācijām.[3] Svarīgākais medijpratības aspekts ir kritiskā domāšana, kas palīdz radīt jaunas zināšanas no esošās informācijas, kā arī palīdz pieņemt lēmumus saistībā ar iegūtu informāciju un palīdz izprast mūsdienu mediju funkcijas.[4]

Medijpratības veicināšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lai veicinātu medijpratības līmeni, pirmkārt, vajadzētu iespējami dažādot patērēto mediju saturu – jo plašāks būs izmantoto mediju skaits, jo lielāka iespēja iegūt pietuvinātāku redzējumu uz objektīvu informāciju. Noteikti vajadzētu arī domāt skeptiski, saskatīt aizspriedumus, lasot mediju saturu. Tas paaugstina medijpratību un padara lietotāja medija patērēšanu efektīvāku. Jāņem vērā arī, ka uzticamākas ir nevis ziņas, kas iegūtas īsā laika posmā, īsu brīdi pirms publicēšanas, bet ziņas, kas gatavotas ilgāku laiku. Par uzticamas informācijas avotu nevajadzētu uzskatīt sociālo tīklu vietnes, jo šajās vietnēs publicētā informācija nereti ir neuzticama un nav uzskatāma par kvalitatīvu informāciju.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]