Megalopoles vēsture
Megalopoles vēsture atspoguļo Megalopoles dibināšanu un attīstību visā tās pastāvēšanas laikā.
Antīkais periods
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pilsētu dibināja Arkādijas līga, apvienojot divdesmit līdz četrdesmit apdzīvotas vietas laika posmā starp 371. un 368. gadu pr.Kr., kā politisku pretspēku Spartai. Megalopole bija Arkādijas līgas locekle no tās dibināšanas brīža līdz tās likvidācijai 362. gadā pr.Kr. 331. gadā pr.Kr. Megalopolē ielauzās spartieši un notika kauja ar maķedoniešiem, kas atnāca palīgā Megalopolei. 317. gadā pr.Kr., Otrā Diadohu kara sākumā, Poliperhons, jaunais Maķedonijas impērijas reģents, aplenca Megalopoli, kas nostājās viņa ienaidnieka, Kasandra pusē. Aplenkums neizdevās. 270. gados pr.Kr. Aristodems Labais ar Maķedonijas atbalstu spēja paņemt pilsētu savā kontrolē kā tirāns. 235. gadā pr.Kr. otrais pilsētas tirāns, Lidiads, atteicās no kontroles pār Megalopoli, un pilsēta kļuva par Ahajas līgas locekli. 222. gadā pr.Kr. spartiešu valdnieks Kleomens III nodedzināja pilsētu, taču pēc vairākiem gadiem tā tika atjaunota. Kā Ahajas līgas loceklis, Megalopole atstāja lielu iespaidu uz federālo politiku un kļuva par dzimto pilsētu vairākiem slaveniem ahajiešu līderiem, tādiem kā Filopoemens, Likorts, Polībijs. Kad Roma iekaroja Grieķiju, pilsēta joprojām palika apdzīvota, taču 6. gadsimtā tika pilnībā pamesta.
Viduslaiki un mūsdienas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bizantijas periodā un pēc tam osmaņu laikā pilsēta sāka saukties Sinano (Σινάνο). Pēc Grieķijas neatkarības kara 1836. gadā tā tika pārdēvēta senajā nosaukumā Megalopole. No 1834. gada tā kļuva par Megalopoles provinces administratīvo centru. 1960. gados šajā rajonā sāka iegūt brūnogles un uzcēla lielas termoelektrostacijas. 1965. gada 5. aprīlī Peloponēsā notika spēcīga zemestrīce. Vairāki cilvēki, ieskaitot bērnus, gāja bojā. No zemestrīces cieta 80% māju, kā arī tika iznīcināti apkārtnē esošie ciemi.