Megalopole

Megalopole Μεγαλόπολη
Megalopoles kopskats
Megalopole
Koordinātas: 37°24′N 22°8′E
Valsts	Grieķija
Reģions	Arkādija
Platība
• Kopējā	16,126 km2
Augstums	430 m
Iedzīvotāji (2021)
• kopā	5 325
• blīvums	356,4/km²
Laika josla	EET (UTC+2)
• Vasaras laiks (DST)	EEST (UTC+3)
Mājaslapa	www.megalopoli.gov.gr
Megalopole Vikikrātuvē

Megalopole (sengrieķu: Μεγαλόπολη) ir neliela pilsēta Arkādijā, Grieķijā, Megalopoles dēma administratīvais centrs. Atrodas Peloponēsas centrālajā daļā, 430 metrus v.j.l., 154 km uz dienvidrietumiem no Atēnām. 2011. gadā šeit dzīvoja 5748 iedzīvotāji. Uz dienvidaustrumiem no pilsētas iet 7. autostrāde. Nacionālais ceļš Nr.76 savieno Megalopoli ar Krestenu. Megalopole ir viens no svarīgākajiem Grieķijas enerģētikas centriem. Šajā rajonā ir uzstādītas četras lielas TEC, kas darbojas uz brūnoglēm, ar kopējo jaudu 850 megavati. un viens 700 megavatu bloks, kas darbojas ar dabasgāzi. Megalopoles līdzenumā ir lielas platības, kur tiek iegūts lignīts (brūnogles). Tas rada būtiskas ekoloģiskas problēmas. Tāpēc tiek izstrādāts infrastruktūras attīstības projekts, kas paredz ekoloģiskākas enerģētikas izveidi. Megalopolē ir vairākas skolas, veikali, baznīcas, viesnīcas u.c. iestādes.

Vēsture

Sengrieķu pilsēta Megalopole tika dibināta 371. gadā pr.Kr. Epaminonda aktīvas darbības rezultātā apvienojot Arkādijā 35 apdzīvotas vietas. Pilsēta uz ilgu laiku kļuva par Spartas pretinieku un antispartiešu spēku atbalsta punktu Peloponēsā līdz pat Romas iebrukumam Grieķijā. Ir zināmi Megalopoles tirāni: Aristodems, Artila dēls (valdīja līdz 253. gadam pr.Kr.), tad Lidiāds. Pilsētas nosaukums ar laiku ieguva negatīvu kontekstu un pārveidojās terminā "megapole".

Ievērojami cilvēki

• Filopemens (253—183 gadi pr.Kr.) — Ahajas līgas stratēģis, nosaukts par "pēdējo hellēni".
• Polībijs (ap 200—120 gadiem pr.Kr.) — vēsturnieks, valsts amatpersona un karavadonis.
• Leonidas Zervas (1902—1980) — ķīmiķis.