Melnais lori

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Melnais lori
Chalcopsitta atra, (Scopoli, 1786)
Melnais lori
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Papagaiļveidīgie (Psittaciformes)
Virsdzimta Papagaiļi (Psittacoidea)
Dzimta Psittaculidae
Apakšdzimta Loriketi (Loriinae)
Ģints Chalcopsitta
Suga Melnais lori (Chalcopsitta atra)
Melnais lori Vikikrātuvē

Melnais lori (Chalcopsitta atra) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas apdzīvo Doberai pussalu Jaungvinejas rietumos un vairākās tai pieguļošās salās.

Tas ir viens no pirmajiem zinātniski aprakstītajiem lori. Latīnisko nosaukumu sugai piešķīra dabaspētnieks Džovanni Antonio Skopoli. Viņš pats gan neizpētīja nevienu sugas eksmplāru, bet vadījās no dabaspētnieka un ceļotāja Pjēra Sonnerata 1776. gadā izdotās grāmatas Voyage a la Nouvelle-Guinee. Sugas apraksts ir pietiekami precīzs tās atpazīšanai, un Skopoli ir atzīts par šī taksona autoru.[1]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnais lori Prāgas zoodārzā

Ķermeņa garums 32 cm, svars 260 grami. Tēviņi un mātītes ārēji līdzīgi.

Apspalvojums spīdīgi melns, muguras daļā melnīgsnēji zilu toni, kuru nokrāsa katrai pasugai atšķirīga. Astes iekšējās spalvas sarkani dzeltenas, pie pamatnes zilganas. Laukumi ap acīm un pie knābja pamatnes melni, kaili.[2]

Melnais lori ir viens no retajiem papagaiļu pasaules pārstāvjiem, kura apspalvojums ir gandrīz pilnībā melns.[3]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvo Domberai, Oninas un Bomberai pussalas Jaungvinejas rietumu daļā, kā arī vairākas blakus esošās Radža Ampata salasSalavati, Batantu un Misoolu.

Dzīvesveids un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvo tropu lietus mežu nomales, piekrastes savannas, zālainas savannas, mangroves, purvainas vietas, pat atklātus panīkušus kaļķakmeņu mežus.[3] Pārtiek no augļiem, ziediem, putekšņiem, arī kukaiņiem un to kāpuriem.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnie lori Tamanas Safari Indonēzijā

Perējumā parasti 2 olas. Perēšanas ilgums 24—25 dienas. Jaunie putnēni apspalvojas pēc aptuveni 10 nedēļām, kļūst neatkarīgi no vecākiem vēl pēc 6—8 nedēļām.[4]

Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Melnajam lori ir trīs pasugas:[2][5]

  • Chalcopsitta atra atra, Scopoli, 1786 — rietumu melnais lori apdzīvo Doberai pussalas rietumdaļu un tai pieguļošās salas — Salavati un Batanti. Apspalvojums galvenokārt melns, mugura violeti zilu nokrāsu;
  • Chalcopsitta atra bernsteini', Rosenberg, 1861 — Misolas melnais lori sastopams Misolas salā uz rietumiem no Doberai pussalas. Mugura tumši zilu nokrāsu. Purpursarkani plankojumi pieres daļā un uz augšstilbiem;
  • Chalcopsitta atra insignis, Oustalet, 1878 — austrumu melnais lori apdzīvo Doberai pussalas austrumu daļu, Oninas un Bomberai pussalu, Rumberponas salu (uz dienvidaustrumiem no Doberai pussalas). Mugura zilganu nokrāsu. Galvu klāj pelēcīgi zili svītrojumi. Apspalvojums virs knābja, rīkles spalvas un spārnu apakšējā daļa vietām sarkaniem raibumiem; augšstilbi sarkani;

Chalcopsitta atra spectabilis zināma tikai no viena 1876. gada parauga, kas iegūts pie Kenderevasiha līča. Ārēji tas līdzinās pasugai insingis, taču iespējams tā ir C. atra X C. scintillata hibrīdforma.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]