Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878)
| Melnkalnes—Turcijas karš (1876—1878) | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Austrumu krīzes | |||||||||
 Melnkalniešu kara karogs no Kaujas pie Vučji Do (1876), bojāts no Osmaņu lodēm, viens no kara un Melnkalnes pretošanās simboliem. | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
.svg){kind=small} Melnkalnes kņaziste |
.svg){kind=small} Osmaņu impērija | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
|
Nikola I Petrovičs Marko Miljanovs Simo Bačovičs |
Ahmeds Muhtars Pašā Osmans Pašā Mustafa Selaletīns Pašā † | ||||||||
| Spēks | |||||||||
| 65 000 | 85 000 | ||||||||
| Zaudējumi | |||||||||
| līdz 2500 | vairāk kā 14 000 | ||||||||
Melnkalnes—Turcijas karš (serbohorvātu: Crnogorsko-turski rat), Melnkalnē pazīstams arī kā Lielais karš (Вељи рат, Velji rat), bija militārs konflikts starp Melnkalnes kņazisti un Osmaņu impēriju 1876.—1878. gadā, kas beidzās ar Melnkalnes uzvaru. Tajā notika sešas lielas un 27 mazāk nozīmīgas kaujas.
Priekšvēsture
[labot | labot pirmkodu]1874. gada oktobrī Podgoricā, kas tolaik bija Osmaņu pilsēta netālu no Melnkalnes robežas, tika noslepkavots ietekmīgs Osmaņu valstsvīrs Jusufs-begs Mučins Krnjičs. Turki uzskatīja, ka viņu nogalināja kāds Melnkalnes ģenerāļa tuvs radinieks, kurš, visticamāk, arī bija slepkavības iniciators. Tā rezultātā osmaņi uzsāka atriebības akciju pret vietējiem iedzīvotājiem. Tiek lēsts, ka tika nogalināti 17 neapbruņoti melnkalnieši. Šo notikumu dēvē par "Podgoricas slaktiņu" (Podgorički pokolj). Tā rezultātā Melnkalnes un Osmaņu impērijas attiecības pasliktinājās.
Kara norise
[labot | labot pirmkodu].png)
Bosnijā notikusī sacelšanās izraisīja virkni sacelšanos pret Osmaņu impēriju Balkānos, Melnkalne sniedza nemierniekiem militāru un finansiālu palīdzību. Melnkalne pieprasīja, lai daļa Hercegovinas tiktu nodota melnkalniešiem, bet osmaņi atteica, līdz ar to Melnkalne un Serbija 1876. gada 28. jūnijā pieteica karu Turcijai. Melnkalnieši, apvienojušies ar Hercegovinas nemierniekiem, sāka uzvarēt kauju pēc kaujas. Izšķirošā kauja bija Vučji Do kauja, kurā nemirnieki uzvarēja.
1877. gadā melnkalnieši izcīnīja smagas kaujas uz robežas ar Hercegovinu un Albāniju. Nikola I pārņēma iniciatīvu un uzbruka turku karaspēkam, kas tuvojās no ziemeļiem, dienvidiem un rietumiem un ieņēma daudzas teritorijas un pilsētas.
Miera līgums
[labot | labot pirmkodu]Karš beidzās, kad Osmaņu impērija 1878. gada 13. janvārī Edirnē parakstīja pamieru ar Melnkalni. Krievijas Impērijas panākumi 1877.—1878. gada karā piespieda Osmaņu impēriju parakstīt miera līgumu, ar kuru Melnkalne, Serbija un Rumānija tika pasludinātas par neatkarīgām valstīm un Melnkalnes teritorija tika palielināta vairāk nekā divas reizes — no 4405 km² līdz 9475 km². Melnkalne ieguva arī piekļuvi Adrijas jūrai.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Melnkalnes—Turcijas karš.
|