Serbijas kņaziste

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Serbijas kņazistes karogs
Serbijas kņazistes ģerbonis

Serbijas kņaziste (serbu: Кнежевина Србија) pastāvēja no 1815. gada līdz 1882. gadam, kad tika izveidota Serbijas karaliste. Kņaziste izveidojās 1804.-1817. gada serbu nacionālās revolūcijas rezultātā. Osmaņu impērija akceptēja kņazistes izveidošanos, un vēl līdz 1867. gadam šajā vasaļvalstī uzturēja savu karaspēku. 1878. gada 13. jūnijā Berlīnes kongresā Eiropas lielvalstis atzina Serbijas neatkarību un palielināja tās teritoriju.

1829. gadā Osmaņu impērija oficiāli atzina Serbijas autonomiju. Sākotnēji kņaziste aizņēma bijušā Osmaņu impērijas Belgradas pašalika teritoriju, taču laikā no 1831. līdz 1833. gadam tā paplašināja savas robežas visos virzienos, izņemot ziemeļus, kur atradās Austrijas impērijas robeža. 1867. gadā no Serbijas tika izvests pēdējais turku garnizons.

Kņazistē par varu sacentās Obrenoviču dinastijas un Karadžordževu dinastijas pārstāvji.

Kņazi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Milošs Obrenovičs (1817-1839)
  • Milans Obrenovičs (1839)
  • Mihailo III Obrenovičs (1839-1842)
  • Aleksandars Karadžordževičs (1842-1858)
  • Milošs Obrenovičs (1858-1860)
  • Mihailo III Obrenovičs (1860-1868)
  • Milans IV Obrenovičs (1868-1882)