Merkles koks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bināra Merkles koka piemērs. Jaucējvērtības 0—0 un 0—1 veidojas no datu bloku 1 un 2 vērtībām, bet jaucējvērtība 0 veidojas no jaucējvērtībām 0—0 un 0-1

Datorzinātnē un kriptogrāfijā Merkles koks (angļu: Merkle tree) ir koks, kur jebkurš nelapas mezgls satur tā apakšmezglu iezīmes vai vērtības (ja apakšmezgls ir lapas mezgls) jaucējvērtību. Merkles koks atļauj efektīvu un drošu lielu datu struktūru verificēšanu. Tas ir nosaukts par godu datorzinātniekam Ralfam Merklem, kas to patentēja 1979. gadā.[1]

Merkles koku izmanto Btrs un ZFS[2] failu sistēmas (lai izvairītos no datu degradācijas[3]), BitTorrent protokols, Git versiju kontroles sistēma, Bitcoin, Ethereum un citas kriptovalūtas[4], kā arī dažādas NoSQL datu bāzu vadības sistēmas, piemēram, Apache Cassandra.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. R. C. Merkle. «A Digital Signature Based on a Conventional Encryption Function». Advances in Cryptology — CRYPTO '87. Lecture Notes in Computer Science 293, 1988. 369. lpp. ISBN 978-3-540-18796-7. doi:10.1007/3-540-48184-2_32.
  2. Jeff Bonwick's Blog ZFS End-to-End Data Integrity
  3. Likai Liu. «Bitrot Resistance on a Single Drive». likai.org.
  4. Cryptocash, cryptocurrencies, and cryptocontracts, Koblitz and Menezes, Designs, Codes and Cryptography, Volume 78, Issue 1, pp 87-102, January 2016.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]