Ilirs Meta

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Meta)
Ilirs Meta
Ilir Meta
Albanian Speaker Ilir Meta and Arben Cici (Ambassador of Albania to Denmark), in a meeting with OSCE PA staff in Copenhagen, 2 April 2014 (cropped).jpg
Ilirs Meta 2014. gadā
Albānijas prezidents
Amatā
2017. gada 24. jūlijā — 2022. gada 24. jūlijā
Premjerministrs Edi Rama
Priekštecis Bujars Nišani
Pēctecis Bajrams Begajs
Albānijas premjerministrs
Amatā
1999. gada 29. oktobrī — 2002. gada 29. janvārī
Prezidents Redžeps Meidani
Priekštecis Pandeli Majko
Pēctecis Pandeli Majko
Parlamenta spīkers
Amatā
2013. gada 10. septembrī — 2017. gada 24. jūlijā
Priekštecis Jozefīna Topalli
Pēctecis Valentīna Leskaja
Ārlietu ministrs
Amatā
2009. gada 17. septembrī — 2010. gada 17. septembrī
Premjerministrs Sali Beriša
Priekštecis Lulzims Baša
Pēctecis Edmonds Hadžinato
Amatā
2002. gada 31. jūlijā — 2003. gada 18. jūlijā
Premjerministrs Fatoss Nano
Priekštecis Arta Dade
Pēctecis Luans Hajdaraga

Dzimšanas dati 1969. gada 24. martā (53 gadi)
Valsts karogs: Albānija Korovode, Albānija
Politiskā partija Neatkarīgs (2017—)
Sociālistiskā partija (1990—2004)
Sociālistu integrācijas kustība
(2004—2017)
Dzīvesbiedrs(-e) Monika Krimadi
Paraksts Ilir Meta (nënshkrim).svg

Ilirs Meta (albāņu: Ilir Meta; dzimis 1969. gada 24. martā) ir Albānijas politiķis, no 2017 līdz 2022. gadam bijis Albānijas prezidents.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Studēja Tirānas universitātes ekonomikas fakultātē, politikā iesaistījās 1990. gadā pēc komunistiskā režīma krišanas, kad iesaistījies studentu protestos pret režīmu. No 1992. gada viņu ievēlēja visos parlamenta sasaukumos. 1999. gada 29. oktobrī Meta kļuva par Albānijas premjerministru. Pēc 2001. gada parlamenta vēlēšanām sākotnēji savu amatu saglabāja, tomēr 2002. gada 29. janvārī to pameta, pamatojot to ar iekšējām nesaskaņām starp viņu un Sociālistiskās partijas līderi Fatosu Nano. 2004. gadā Meta pameta Sociālistisko partiju un dibināja savu partiju, Sociālistu integrācijas kustību.

2017. gada 28. aprīlī Metu ievēlēja par Albānijas prezidentu, ceturtajā kārtā par viņu nobalsoja 87 no 140 parlamenta locekļiem. 2021. gada 9. jūnijā Albānijas parlaments pret viņu oficiāli ierosināja impīčmentu. Albānijas Konstitucionālā tiesa 2022. gada 16. februārī atcēla impīčmentu un nolēma, ka viņam izvirzītās apsūdzības nepārkāpj konstitūciju.[1] Līdz ar to viņš saglabāja prezidenta amatu līdz pilnvaru termiņa beigām 2022. gada 24. jūlijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Constitutional court overturns impeachment of Albania's president». euronews.com (angļu). 2022. gada 17. februāris. Skatīts: 2022. gada 10. septembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]