Amazon

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Amazon.com, Inc.
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma informācijas tehnoloģijas, mazumtirdzniecība
Dibināts 1994. gads
Dibinātājs Džefs Beizoss
Galvenais birojs Sietla, Vašingtonas štats, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Galvenās personas Džefs Bezoss (priekšsēdētājs, prezidents un izpilddirektors)
Produkti
Ieņēmumi 177,866 miljardi USD[1]
Pamatdarbības ienākumi 4,106 miljardi USD[1]
Neto ienākumi 3,033 miljardi USD[1]
Aktīvi 131,31 miljardi USD[1]
Kopkapitāls 27,709 miljardi USD[1]
Darbinieki 613 300[2]
Mājaslapa amazon.com

Amazon.com, Inc., darbojas ar zīmolu Amazon, ir ASV tehnoloģiju uzņēmums, kura galvenās darbības jomas ir mākoņdatošanas, elektroniskās komercijas un mākslīgā intelekta risinājumi. Tā galvenais birojs atrodas Sietlā, Vašingtonas štatā. Uzņēmums dibināts 1994. gadā. Amazon ir nosaukts par vienu no tehnoloģiju Lielajiem Četriem jeb Four Horsemen kopā ar Apple, Alphabet un Facebook sakarā ar tā tirgus kapitalizāciju, zīmola vērtību, graujošām inovācijām un hiperkonkurējošu lietojumu procesu.

Amazon ir pasaulē lielākais tiešsaistes mazumtirdzniecības uzņēmums, rēķinot pēc ieņēmumiem un tirgus kapitalizācijas.[3] Uzņēmums darbību sāka kā tiešsaistes grāmatnīca, ko 1994. gadā dibināja Džefs Beizoss. Vēlāk interneta veikala klāsts tika paplašināts ar programmatūras, videospēļu, elektronikas, apģērbu, mēbeļu, pārtikas, rotaļlietu, dārglietu un citu preču tirdzniecību, kā arī video, MP3 un audiogrāmatu lejupielādes un straumēšanas pakalpojumiem. Amazon pieder arī izdevniecība Amazon Publishing, filmu un televīzijas studija Amazon Studios. Uzņēmums ražo plaša patēriņa elektronikas ierīces, piemēram, Amazon Kindle e-grāmatu lasīšanas ierīci, Kindle Fire planšetdatorus, Fire TV un Echo ierīces. Amazon arī pārdod dažus zemo cenu produktus ar savu zīmolu AmazonBasics.

Ievērojamu biznesa daļu veido meitasuzņēmums Amazon Web Services (AWS), kas ir pasaulē lielākais mākoņdatošanas infrastruktūras pakalpojumu sniedzējs (IaaS un PaaS).

Amazon.com, Inc. akcijas tiek kotētas Nasdaq biržā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1994. gadā Džefs Beizoss atstāja Volstrītas uzņēmuma D. E. Shaw & Co. viceprezidenta amatu un pārcēlās uz Sietlu. Viņš bija vērojis interneta biznesa uzplaukumu, un nu nolēma tajā iesaistīties. Tas sakrita arī ar laiku, kad ASV Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, ka pasta pasūtījuma katalogiem nav jāmaksā nodokļi štatos, kur tie neatrodas fiziski.[4]

Izlasījis ziņojumu par interneta nākotni, kas paredzēja tīmekļa komercijas izaugsmi 2300 % gadā, Beizoss izveidoja sarakstu ar 20 produktiem, ko varētu tirgot tiešsaistē. tad viņš sašaurināja sarakstu, norādot uz pieciem visdaudzsološākajiem produktiem: kompaktdiskiem, datortehniku, datorprogrammatūru, video un grāmatām. Beizoss galu galā nolēma, ka viņa jaunais uzņēmums pārdos grāmatas tiešsaistē, ņemot vērā lielo pasaules pieprasījumu pēc literatūras, grāmatu zemo cenu un lielo drukāto nosaukumu skaitu.

Braucot cauri valstij no Ņujorkas uz Sietlu, viņš sāka rakstīt biznesa plānu grāmatu tirgošanai internetā. Viņš saņēma aptuveni 250 000 dolāru no saviem vecākiem, un 1994. gada 5. jūlijā nodibināja uzņēmumu ar nosaukumu Cadabra, Inc.. Sākumā grāmatas interneta veikals darbojās viņa garāžā.[5]

Pēc dažiem mēnešiem, kad advokāts nepareizi bija saklausījis uzņēmuma nosaukumu, un to nosauca to par “Cadaver” (angļu: “līķis”), Beizoss nolēma mainīt nosaukumu. Viņam vārdnīcā iepatikās vārds Amazon, jo tā bija vieta, kas bija “eksotiska un atšķirīga”, tieši tāda, kādu viņš bija paredzējis savam interneta uzņēmumam. Viņš atzīmēja, ka Amazones upe ir lielākā upe pasaulē, un viņš bija iecerējis padarīt savu veikalu par lielāko grāmatu veikalu pasaulē. Turklāt nosaukums, kas sākās ar “A”, bija vēlamais, jo tas droši vien būtu alfabēta saraksta augšgalā.

1994. gada septembrī Beizoss iegādājās domēnu Relentless.com, un uz īsu brīdi apsvēra iespēju nosaukt savu tiešsaistes veikalu Relentless, bet draugi viņam teica, ka nosaukums izklausījās mazliet draudīgs. Domēns joprojām pieder Beizoss un joprojām tiek novirzīts uz amazon.com.

1995. gada jūlijā darbu sāka tiešsaistes grāmatnīca. Amazon.com pirmā pārdotā grāmata bija Duglasa Hofštera Fluid Concepts and Creative Analogies: Computer Models of the fundamental Mechanises of Thtype. Pirmajos divos darbības mēnešus Amazon pārdeva visos 50 štatos un vairāk nekā 45 valstīs, pārdošanas apjomam sasniedzot 20 000 ASV dolāru nedēļā. 1995. gada oktobrī uzņēmums paziņoja par sevi sabiedrībai. 1996. gadā uzņēmums tika pārreģistrēts Delavērā. 1997. gada 15. maijā Amazon veica sākotnējo publisko piedāvājumu NASDAQ biržā ar cenu 18 dolāru par akciju, piesaistot 54 miljonus USD.

Amazon.com pārdošanu veicināja paplašināšanās Apvienotajā Karalistē un Vācijā, kā arī mūzikas, video un dāvanu tirgošana interneta vietnē. Tāika ieviesta partneru uzņēmumu programmu, kas ļāva citām vietnēm pārdot grāmatas, izmantojot saiti uz Amazon.com. Sākot ar 1998. gadu Amazon sāka daļēji vai pilnībā pārņemt vairākus uzņēmumus, tostarp Junglee (tīmekļa tehnoloģiju uzņēmums), Drugstore.com, Pets.com, HomeGrocer.com un Della.com (kāzu dāvanas un reģistrs).[6]

ASV lielākais grāmatu pārdevējs Barnes & Noble 1997. gada 12. maijā iesūdzēja Amazon tiesā, apgalvojot, ka Amazon paziņojums, ka tā ir “pasaules lielākā grāmatnīca” nav patiess, jo tā “... nemaz nav grāmatnīca. Tas ir grāmatu mākleris”. Vēlāk tika panākta ārpustiesas vienošanās. 1998. gada 16. oktobrī Walmart iesūdzēja Amazon tiesā, apgalvojot, ka Amazon ir nozadzis Walmart komercnoslēpumus, nolīgstot bijušos Walmart vadītājus. Lai gan šis strīds pēc 18 mēnešiem tika izšķirts bez tiesas, tas lika Amazon ieviest iekšējos ierobežojumus un bijušo Walmart darbinieku pārcelšanu.[6]

1999. gadā Amazon pirmo reizi mēģināja iekļūt izdevējdarbības biznesā, iegādājoties bankrotējušu izdevniecību Weathervane. Tika izdotas dažas grāmatas, līdz Amazon pārtrauca izdevējdarbību.

2000. gada 19. jūnijā Amazon ieviesa logotipu ar izliektu bultiņu, kas ved no A uz Z un norāda, ka uzņēmums piegādā visus produktus no A līdz Z, un bulta veidota kā smaids.

Sākotnēji Amazon necerēja gūt peļņu agrāk par četriem līdz pieciem gadiem. Šī salīdzinoši lēnā izaugsme lika akcionāriem sūdzēties, ka uzņēmums nav sasniedzis rentabilitāti pietiekami ātri, lai attaisnotu savus ieguldījumus vai pat izdzīvotu ilgtermiņā. 21. gadsimta sākumā eksplodēja dot-com burbulis, nogrmdējot daudzus e-uzņēmumus, bet Amazon izdevās izdzīvt. 2000. gada sākumā tika paziņota taupības programma ar darbinieku skata samazināšanu par 150.[6] 2001. gada ceturtajā ceturksnī Amazon pirmoreiz sāka strādāt ar peļņu.

2017. gadā par 13,4 miljardiem ASV dolāru Amazon iegādājās ASV pārtikas lielveikalu tīklu ar vairāk nekā 400 veikaliem Whole Foods Market, Inc..[7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «AMAZON.COM, INC. FORM 10-K For the Fiscal Year Ended December 31, 2017» (XBRL). Google Finance. 2018. gada 5. augusts.
  2. Nat Levy. «Amazon tops 600K worldwide employees for the 1st time, a 13% jump from a year ago». www.geekwire.com, 2018. gada 25. oktobris.
  3. Barney Jopson. «Amazon urges California referendum on online tax». Financial Times, 2011. gada 12. jūlijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 15. jūlijā. Skatīts: 2011. gada 4. augusts.
  4. Amy Martinez, Kristi Heim. «Amazon a virtual no-show in hometown philanthropy». The Seattle Times, 2012. gada 31. marts. Skatīts: 2012. gada 1. aprīlis.
  5. «Top Executive Profiles – Jeffrey P. Bezos». Portfolio.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 4. februārī. Skatīts: 2008. gada 23. augustā.
  6. 6,0 6,1 6,2 Amazon.com referenceforbusiness.com
  7. Michael J. de la Merced and Nick Wingfield. «Amazon to Buy Whole Foods in $13.4 Billion Deal». The New York Times, 2017. gada 16. jūnijs.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]