Qualcomm

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Qualcomm Incorporated
Tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma elektronika
Dibināts 1985. gads
Galvenais birojs Sandjego, Kalifornija, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Produkti sakaru iekārtas, integrālās shēmas
Mājaslapa qualcomm.com
Qualcomm galvenais birojs Sandjego
Mikroshēma viedtālruņiem Qualcomm Snapdragon S4 Play MSM8225

Qualcomm Incorporated ir ASV elektronisko komponenšu un sakaru aparatūras ražotājs. Dibināts 1985. gadā. Galvenais birojs atrodas Sandjego, Kalifornijā.

Qualcomm Incorporated akcijas tiek kotētas Nasdaq biržā (kods QCOM).

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzņēmumu Qualcomm 1985. gada jūlijā Sandjego dibināja septiņi cilvēki, no kuriem pazīstamākie bija elektroinženierijas profesori, tehnoloģiju uzņēmuma Linkabit dibinātāji Irvins Džeikobs un Endrū Viterbi. Viens no pirmajiem līgumiem bija drošu bezvadu sakaru izstrādāšana ASV militārajiem dienestiem, kā rezultātā izveidota CDMA tehnoloģija.

1988. gada augustā Qualcomm izlaida sistēmu OmniTRACS, kas ar kosmisko aparātu starpniecību nodrošināja sekošanu kravas transportlīdzekļiem un divpusējus sakarus. To bija izstrādājis jaunuzņēmums Omninet, kas pievienojās Qualcomm. Tajā pašā gadā noslēgts pirmais lielais līgums ar Schneider National Trucking Company.

1989. gada 7. novembrī Qualcomm publiski demonstrēja 2. paaudzes mobilo sakaru sistēmu uz CDMA bāzes. 1990. gadā uzņēmums sāka izstrādāt pirmo CDMA bāzes staciju.

1991. gadā Qualcomm veica sākotnējo publisko piedāvājumu, un tā akcijas sāka kotēt NASDAQ biržā. 1991. gadā tika iegādāta e-pasta klienta programmatūra Eudora, ko varēja izmantot OmniTRACS sistēmā. 1993. gadā Qualcomm demonstrēja pakešdatu (TCP/IP) sūtīšanu CDMA sistēmā. 1993. gada martā izlaists pirmais divu sistēmu CDMA un AMPS mobilais tālrunis CD-7000. 1993. gadā Telecommunications Industry Association izvēlējās Qualcomm izstrādāto CDMA tehnoloģiju cdmaOne par 2. paaudzes mobilo sakaru standartu, kas 1995. gadā tika publicēts kā IS-95. 1995. gadā izveidota nodaļa CDMA ASIC Products (vēlāk ta pārtapa par Qualcomm CDMA Technologies, QCT), kas nodarbojās ar plaša spektra CDMA roisinājumiem. 1995. gada oktobrī izveidota nodaļa (tagad Qualcomm Technology Licensing, QTL), lai atvieglotu tehnoloģiju nodošanu un stratēģiskās alianses veidošanu. 1998. gadā Qualcomm izlaida pirmo CDMA sistēmas viedtālruni pdQ; tas darbojās Palm operētājsistēmā. 1999. gadā uzņēmums iekļuva S&P 500 Index un Fortune 500 indeksā.

1999. gadā Qualcomm pārdeva savu bāzes staciju biznesu Ericsson. 2000. gadā mobilo telefonu ražošanas bizness pārdots Kyocera. Turpmāk Qualcomm koncentrējās uz bezvadu tehnoloģiju attīstīšanu un licencēšanu, kā arī ar to saistītu mikroshēmu biznesu.

2001. gadā Starptautiskā telekomunikāciju savienība izvēlējās CDMA2000 1xEV-DO kā 3. paaudzes mobilo sakaru standartu. Qualcomm piedalījās 4. paaudzes sistēmas Ultra Mobile Broadband izstrādē, kas bija evolucionāra pāreja no CDMA2000. Kad pasaules lielākie mobilo sakaru operatori deva priekšroku citai sistēmai LTE, 2008. gada novembrī Qualcomm paziņoja, ka pārtrauc UMB attīstīšanu, pārejot uz LTE.

2010. gadā iegādāts uzņēmums WiPower, kas izstrādāja bezvadu lādēšanas iekārtas mobilajām ierīcēm. 2011. gada janvārī nopirkts bezvadu iekārtu ražotājs Atheros. 2012. gada oktobrī veikta uzņēmuma restrukturizācija. Mātes uzņēmuma Qualcomm Incorporated pārziņā tagad bija Qualcomm Technology Licensing un korporatīvās funkcijas, kā arī Qualcomm patentu portfeļa lielākā daļa. Meitas uzņēmums Qualcomm Technologies, Inc. ar saviem meitas uzņēmumiem tagad pārvaldīja visas Qualcomm pētniecības un izstrādes operācijas, kā arī produktu un pakalpojumu biznesu, tai skaitā pusvadītāju biznesu (QCT). 2013. gada maijā iegādāts video straumēšanas programmatūras uzņēmums Orb Networks. 2013. gada novembrī Omnitracs bizness pārdots Vista Equity Partners. 2014. gada oktobrī Qualcomm noslēdza 2,5 miljardu dolāru darījumu par mikroshēmu izgatavotāja CSR Plc. iegādi.

No 2012. gada līdz 2014. gadam Qualcomm piedzīvoja ievērojamu ienākumu un peļņas pieaugumu, jo Snapdragon mikroshēma, kas bija kļuvusi par de facto standartu Android viedtālruņiem, atņēma tirgus daļu citiem konkurentiem, piemēram, Texas Instruments OMAP un Nvidia Tegra, un kādu laiku Qualcomm tirgus kapitalizācija pārsniedza Intel rādītājus. Pārsteigts par 64 bitu Apple A7 izlaišanu 2013. gada septembrī, Qualcomm bija spiests ātri izveidot savas konkurējošās 64 bitu mikroshēmas. Jaunās Snapdragon 810 un 808 pašu izstrādātu kodolu vietā izmantoja ARM kodolus, bet tām radās pārkaršanas un veiktspējas problēmas, kā rezultātā lielie klienti izvēlējās izmantot citus procesorus, piemēram, Samsung savu Exynos. Bez tam Qualcomm piedzīvoja pretmonopola izmeklēšanu Ķīnā, Eiropas Savienībā un ASV. Šie spiedieni 2015. gadā izraisīja ievērojamu Qualcomm peļņas un akciju cenas kritumu. 2015. gada jūlijā uzņēmums par 15 % samazināja darbinieku skaitu.

2016. gada 27. oktobrī paziņots, ka Qualcomm Incorporated iegādāsies Nīderlandes pusvadītāju ražotāju NXP Semiconductors N.V.. Darījums tika vērtēts 47 miljardu ASV dolāru apjomā. 2017. gada aprīlī ASV konkurences uzraudzības regulators atļāva šo darījumu.[1] 2018. gada 18. janvārī apvienošanos atļāva Eiropas Komisija.

2018. gada 24. janvārī Eiropas Komisija piemēroja Qualcomm 997 miljonu eiro naudassodu par dominējošo stāvokli tirgū. Tika atklāts, ka no 2011. gada līdz 2016. gadam uzņēmums maksājis miljardiem dolāru Apple Inc., lai tas izmantotu Qualcomm ražotās mikroshēmas savos viedtālruņos un planšetdatoros.[2]

2017. gada novembrī Broadcom Limited piedāvāja iegādāties Qualcomm, maksājot par katru akciju 70 USD.[3] Šo piedāvājumu Qualcomm padome noraidīja.[4] 2018. gada 5. februārī Broadcom atkārtoti izteica vēlmi iegādāties Qualcomm, piedāvājumu par akciju palielinot līdz 82 dolāriem.[3] Qualcomm padome to noraidīja, pamatojot to, ka uzņēmuma vērtība ir novērtēta par zemu, un lūdza ASV Komitejai par ārvalstu investīcijām izskatīt jautājumu par nacionālo drošību.[5] 13. februārī ASV prezidents Donalds Tramps izdeva rīkojumu, aizliedzot pārņemšanas darījumu, jo šāds darījums «draud pasliktināt Savienoto Valstu nacionālo drošību».[6]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]