Metallica

Vikipēdijas lapa
Metallica
Metallica koncertā Londonā 2008. gadā. No kreisās: Kērks Hamets, Larss Ulriks, Džeimss Hetfīlds, Roberts Truhiljo.
Galvenā informācija
Izcelsmes vieta ASV Losandželosa, ASV
Žanri smagais metāls
trešmetāls
Darbības gadi 1981—pašlaik
Izdevēji Megaforce Records
Elektra Records
Warner Bros. Records
Mājaslapa metallica.com
Dalībnieki
Džeimss Hetfīlds
Larss Ulriks
Kērks Hamets
Roberts Truhiljo
Bijušie dalībnieki
Džeisons Ņūsteds
Klifs Bērtons
Deivs Masteins
Rons Makgounijs
Loids Grānts
Bobs Roks

Metallica[1] ir amerikāņu smagā metāla mūzikas grupa, kura izveidota 1981. gadā Losandželosā. Tā tika dibināta, kad bundzinieks Larss Ulriks ievietoja sludinājumu Losandželosas laikrakstā, lai interesenti piesakās izveidot jaunu grupu. Vienīgi Ulriks un solists Džeimss Hetfīlds ir palikuši grupā no pašiem pirmsākumiem. Pārējie grupas biedri ir ģitārists Kērks Hamets un basģitārists Roberts Truhiljo.

Metallica jau no paša sākuma spēlēja mūziku ātrā ritmā, kura bija izteikti instrumentāla un agresīva. Tādā veidā viņi kopā ar trim citām grupām — Slayer, Megadeth un Anthrax — izveidoja tā saukto smagā metāla apakšzanra trešmetāla "lielo četrinieku".

Ar 57 miljoniem pārdotu albumu ASV un 35 miljoniem ārpus ASV, ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām smagā metāla grupām un tai ir liela nozīme žanra un tā apakšžanru, it īpaši trešmetāla attīstībā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izveidošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Metallica tika dibināta ASV, Kalifornijā, 1981. gadā. Grupu dibina bundzinieks Larss Ulriks kopā ar solistu Džeimsu Hetfīldu (James Hetfield). Ulriks kādā laikrakstā ievietoja sludinājumu, atsaukties cilvēkiem kuri vēlas dibināt grupu, atsaucās Džeimss Hetfīlds. Basģitāras partijas sākotnēji spēlēja Rons Makgovnijs (Ron McGovney). Grupas nosaukumu, varētu teikt, izdomāja Larss Ulriks, viņam kāds draugs vaicāja vai vārds ‘’Metallica’’ derētu kā nosaukums mūzikas žurnālam, Larss ieteica žurnālam citu nosaukumu, bet Metallica paturēja prātā, kā savas topošās grupas nosaukumu. Šo nosaukumu grupas dalībnieks Larss Ulriks „nozaga” no Rona Kvintana, kad viņš domāja izlaist avīzi, kas veltīta smagajai mūzikai. Larss ieteica Ronam to nosaukt par „Mr. Metall”, kamēr Rona sākotnējo ideju avīzi nosaukt par Metallica Larss pataupīja savai grupai.

1982. gadā tika ierakstīta dziesma Hit the Lights pirmajam ierakstam Metal Massacre. Tika pieaicināts Loids Grants (Lloyd Grant), lai iespēlētu solo ģitāras partijas, Grants nekļuva par grupas dalībnieku. Grupai bija vajadzīgs ģitārists, tāpēc Ulriks atkārtoti ielika laikrakstā sludinājumu, atsaucās Deivs Masteins (Dave Mustaine), kurš tobrīd spēlēja grupā Panic. Hetfīlds un Ulriks bija ļoti priecīgi par Masteina iesildīšanos un, pat nenoklausoties Masteina sagatavoto materiālu, piedāvāja viņam spēlēt Metallica.

Sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pāris mēnešus vēlāk grupa ierakstīja demo, ar nosaukumu No life 'Til Leather. Iekšēju konfliktu dēļ no grupas aizgāja Makgovnijs, viņa vietā nāca Klifs Bērtons (Cliff Burton). Alkohola un citu iemeslu dēļ no grupas tika padzīts arī Masteins, kura vietā nāca Kērks Hemets (Kirk Hammett). Tikmēr Masteins izveidoja savu trešmetāla grupu Megadeth.

Metallica pirmo albumu Kill ‘Em All izdeva 1983. gadā. Veids, kā viņi spēlēja savā pirmajā albumā, palika nemainīgs arī nākamajos gados, tas īpaši izcēlās ar agresīvām ritma ģitāras partijām. Kill ‘Em All nesasniedza topu augšgalus un nebija īpaši populārs, bet tam radās savi fani, kuri sekoja, kā Metallica izauga uz pagrīdes smagā metāla skatuves.

Gadu vēlāk (1984) Metallica izdod savu otro studijas albumu Ride The Lightning. Albumā ir dziesma Fade To Black, kura ir lēna, depresīva un tās vēstījums ir domas par pašnāvību, līdzīgas ir nākamo albumu balādes Welcome Home (Sanitarium) un One. Ar šim lēnajām, depresīvajām dziesmām Metallica atšķīrās no pārējām thrash metal grupām.

Grupas dalībnieki iespaidojās no tādām grupām kā — Iron Maiden, Motörhead, Diamond Head, Saxon, Misfits, Discharge un citām grupām, kuras spēlēja NWOBHM stilā.

1986. gadā Metallica ieraksta trešo studijas albumu Master of Puppets, ko daudzi uzskata par labāko grupas veikumu. Šis ir pēdējais albums, kurā piedalās Klifs Bērtons.

Klifa Bērtona nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1986. gada 27. septembrī Skandināvijas tūrē autobusa avārijā bojā iet grupas dalībnieks Klifs Bērtons. Basģitārists tika izsviests pa logu, un autobuss tam uzgāzās virsū. Nav zināms, vai viņš bija miris jau brīdī, kad autobuss viņu saspieda, vai autobuss deva nāvējošo triecienu. Lai autobusu paceltu, tika izmantota trose, kura ceļot satrūka, un autobuss uzgāzās Bērtonam virsū otro reizi.

Grupa nebija pārliecināta par to, vai turpināt spēlēt, bet ar Klifa Bērtona ģimenes svētību un ieteikumu, ka Klifs noteikti gribētu, lai viņi turpina spēlēt, atlikušie grupas biedri sāka meklēt iztrūkstošo grupas dalībnieku. Trīs nedēļas pēc Bērtona nāves grupā ienāca Džeisons Ņūsteds (Jason Newsted). Ar Džeisona dalību Metallica pabeidza aizsākto Damage Inc. tūri.

Metallica kļūst slaveni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1987. gada jūlijā tiek ierakstīts minialbums (EP) The $5.98 EP: Garage Days Re-Revisited, kurā iekļautas dažu britu smagā metāla un smagā pankroka grupu koverversijas.

1988. gadā grupa ieraksta albumu …And Justice for All, kurš ir sarežģītākais grupas līdzšinējā vēsturē. Albumā iekļautās dziesmas grupa reti spēlēja koncertos, jo tās bija pārāk garas un sarežģītas. To vietā daudzos koncertos tika iekļautas vairāku šī albuma dziesmu kombinācijas. Tomēr arī ...And Justice for All ir iekļautas dažas no labākajām grupas dziesmām — One, Harvester of Sorrow un Blackened.

1991. gadā grupa izdod albumu ar nosaukumu Metallica (pazīstams arī kā The Black Album). Darbs pie albuma un tam sekojošā tūre ir uzfilmēta un iekļauta dokumentālajā filmā A Year and a half in the life of Metallica (Pusotrs gads Metallicas dzīvē). Albuma ierakstīšana bija grūta un gara, kā rezultātā grupas dalībnieki ienīda viens otru un producentu Bobu Roku, kurš visu laiku diktēja savu viedokli par to, kādai jābūt mūzikai un kā tai precīzi jāskan. Neskatoties uz grūtībām, albums tūlīt pēc izdošanas iekļuva Billboard topā. Tas uzskatāms par komerciāli visveiksmīgāko Metallica vēsturē.

Albumā iekļautā dziesma Enter Sandman kļuva par hitu, bet plašākai publikai vēl atpazīstamāka dziesma bija un ir Nothing Else Matters. Šī balāde aizvainoja daudzus Metallica ilggadējos fanus. Albums nesa grupai grandiozus panākumus un Metallica ieguva daudz fanu, bet ilggadējie fani, kuri sekojuši grupas izaugsmei, šo slavas kāpumu nosauca par pārdošanos masām. Arī sekojošā koncerttūre bija ļoti veiksmīga, tā ilga gandrīz trīs gadus.

1996. gadā grupa izdeva albumu Load, kura ierakstīšana prasīja vairāk nekā gadu. Ierakstītā materiāla bija daudz, bet grupa nevēlējās izdot dubultalbumu, tāpēc 1997. gadā iznāca ReLoad. Ierakstot Load albumu, dažas dziesmas tika atliktas malā kā nederīgas, bet tās tika pabeigtas un iekļautas ReLoad. Šie albumi reprezentēja citādu Metallica spēlēšanas stilu. Vairāk uzmanības veltīta Hetfīlda dziedāšanai, Metallica eksperimentē ar mūzikas instrumentiem, dziesmās Mama Said un Low Man’s Lyric izmantota vijole un mutes ermoņikas. Izākot Load, grupas dalībnieki arī nogrieza savus garos matus.

1998. gadā Metallica izdod dubultalbumu Garage Inc. Albumā, kurš sastāv tikai no kaverversijām, Metallica "pa savam" iespēlējusi The Misfits, Thin Lizzy, Mercyful Fate, Black Sabbath, Queen un citu grupu dziesmas.

1999. gada novembrī Metallica izdod albumu S&M (pieejams arī DVD un VHS versijā kā koncerta ieraksts), albumu, kurš ierakstīts kopā ar Sanfrancisko simfonisko orķestri. Tajā iekļautas jau iepriekš rakstītas dziesmas un divas jaunas dziesmas - (minus) Human un No Leaf Clover

2001. gadā bija paredzēts, ka Metallica dosies studijā, lai ierakstītu jaunu albumu, bet tad no grupas aizgāja Džeisons Ņūsteds. Ņūsteds, paralēli Metallica, sāka darboties grupā Echobrain, kas nepatika Džeimsam Hetfīldam. Kā attaisnojumu sev Ņūsteds minēja, ka Metallica aizvien vairāk laika pavada ar ģimenēm un mazāk spēlējot.

2001. gada jūlijā Hetfīlds iestājas rehabilitācijas klīnikā, lai ārstētu atkarību no alkohola. Hemets un Ulriks palikuši divatā pirmo reizi nopietni apsver domu par grupas Metallica darbības pārtraukšanu.

Jauns sākums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hetfīldam agriežoties no klīnikas, grupa lēnām sāk rakstīt un mēģināt jaunas dziesmas. Iztrūkstošo basista vietu uz laiku ieņem ilggadējais grupas producents Bobs Roks, bet drīz tiek atrasts jauns basģitārists Roberts Truhiljo (Robert Trujillo), kas pirms tam spēlējis Oziju Osbornu pavadošajā grupā, kā arī sadarbojies ar tādiem māksliniekiem kā Džerijs Kantrels (Jerry Cantrell), Suicidal Tendencies, utt.

2003. gada jūnijā iznāk albums St.Anger. Albums ir ar nolūku veidots rupjš, kā atbilde visiem tiem kritiķiem un daļai fanu, kuri uzskatīja, ka Metallica vairs nav spēlēt spējīgi. Fani atkal bija neapmierināti ar tādu, nu jau jauno Metallica, jo vairs nebija tik pierasto ģitāru solo, mainījies arī bungu skanējums. Neskatoties uz kritiķu negācijām, Metallica 2004. gadā par albumu St.Anger saņēma Grammy balvu.

Tūlīt pēc albuma nāk klajā arī dokumentālā filma Some Kind Of Monster, kas ļauj ieskatīties grupas aizkulisēs.

Grupa 2008. gada 20. jūlijā uzstājās Skonto stadionā Rīgā. Šī paša gada 10. septembrī tiek izdots jauns albums Death Magnetic.

Sastāvs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1982. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeimss Hetfīlds — ritma ģitāra, balss
  • Deivs Masteins — ģitāra
  • Rons Makgovnijs — basģitāra
  • Larss Ulriks — bungas

1982.—1983. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeimss Hetfīlds — ritma ģitāra, balss
  • Deivs Masteins — ģitāra
  • Klifs Bērtons — basģitāra
  • Larss Ulriks — bungas

1983.—1986. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeimss Hetfīlds — ritma ģitāra, balss
  • Kērks Hemets — ģitāra
  • Klifs Bārtons — basģitāra
  • Larss Ulriks — bungas

1986.—2001. gads[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeimss Hetfīlds — ritma ģitāra, balss
  • Kērks Hemets — solo ģitāra
  • Džeisons Ņūsteds — basģitāra
  • Larss Ulriks — bungas

Šobrīd[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Džeimss Hetfīlds — ritma ģitāra, balss
  • Kērks Hemets — ģitāra
  • Roberts Truhiljo — basģitāra
  • Larss Ulriks — bungas

Diskogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Videogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Cliff 'em All
  • 2 of One
  • A Year and a half in the life of Metallica
  • Live Shit: Binge & Purge
  • Cunning Stunts
  • S&M
  • Some kind of monster (2003)

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grupai Metallica piešķirtas 7 Grammy balvas:

  • 1990: Labākais Metāla izpildījums — "One"
  • 1991: Labākais Metāla izpildījums — "Stone Cold Crazy"
  • 1992: Labākais Metāla izpildījums ar vokālu — Metallica
  • 1999: Labākais Metāla izpildījums — "Better than You"
  • 2000: Labākais smagā roka izpildījums — "Whiskey in the Jar"
  • 2001: Labākais instrumentālā roka izpildījums — "The Call of Ktulu"
  • 2004: Labākais Metāla izpildījums — "St. Anger"

MTV mūzikas video apbalvojumi:

  • 1992: Labākais metāla video — "Enter Sandman"
  • 1996: Labākais metāla video — "Until it Sleeps"

Amerikas mūzikas balvas:

  • 1996: Labākais izpildītājs: Heavy Metal/Hard Rock: Metallica — ReLoad
  • 1996: Labākā metāla/smagā roka dziesma — "Until It Sleeps"

Bammies:

  • 1997: labākais bundzinieks: Larss Ulriks
  • 1997: labakias smagā roka albums: ReLoad

Billboard music apbalvojumi:

  • 1997: Billboard Rock and Roll gada izpildītajs: Metallica (RIAA Diamond Award)

Gubernatora balvas:

  • 2004: Gubernatora balva — Metallica

Kerrang! apbalvojumi:

  • 2003: Hall of Fame

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Metallic latviski nozīmē "metālisks", bet tas vairāk saistāms ar smagā metāla mūziku, nevis ar metāliem

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]