Miķelis Bukšs
| ||||||||||
Miķelis Bukšs (dzimis 1912. gada 1. jūnijā, miris 1977. gada 8. jūnijā) bija latviešu literatūrvēsturnieks, valodnieks un publicists.
1938. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāti, 1957. gadā — Stokholmas Universitāti.[2][3]
Laikā no 1936. līdz 1942. gadam strādājis par skolotāju Aglonā, Daugavpilī un Rēzeknē. Pēc tam līdz Latvijas pamešanai 1944. gadā bijis Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors.[2]
1944. gadā emigrējis uz Zviedriju, kur bijis "Dzeive" un Acta Latgalica redaktors. Vairāku grāmatu autors. Par 1957. gadā izdoto "Latgaļu literatūras vēsturi" 1959. gadā tika saņemta Andriva Jūrdža fonda balva.[2]
Miris 1977. gadā Stokholmā, apbedīts Hāgas katoļu kapos Stokholmā.[4]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Miķelis Bukšs – jubilārs no Latgales». Rēzeknes bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 5. jūnijā.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 821. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
- ↑ «Miķelis Bukšs». Latgales dati. Daugavpils Universitāte. Skatīts: 2016. gada 5. jūnijā.
- ↑ «MIĶELIS BUKŠS». Daugavpils novadnieki. Latgales Centrālā bibliotēka. Skatīts: 2016. gada 5. jūnijā.
|
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |