Vitebskas guberņa

Vikipēdijas lapa
Витебская губерния
Gubernia witebska
Віцебская губерня
Vitebskas guberņa

1802 – 1920 (1924)
 

 

Vitebskas guberņas ģerbonis 19. gadsimta beigās. of Krievijas guberņa

Vitebskas guberņas ģerbonis 19. gadsimta beigās.

Location of Krievijas guberņa
Location of Krievijas guberņa
Vitebskas guberņas karte (1820) ar vietvārdiem poļu un krievu valodās
Pārvaldes centrs Vitebska
Valoda(s) krievu, poļu, baltkrievu, latviešu, latgaļu
Reliģija pareizticība, katolicisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Inflantijas vaivadija, Polockas vaivadija pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts 1. dalīšanas inkorporēta Pleskavas guberņā, vēlāk Polockas, vēlāk Baltkrievijas, vēlāk Vitebskas guberņā
 - Dibināta 1802
 - Poļu sacelšanās (1831)
 - Pirmais pasaules karš
 - Likvidēta 1920 (1924)
 - Pēc miera līguma ar Latviju Krievija atsacījās no teritoriālām pretenzijām uz Latgali
Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes hercogistes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudze, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Vitebskas guberņa (baltkrievu: Віцебская губерня, krievu: Витебская губерния) bija Krievijas Impērijas guberņa (1802—1924), kurā citu teritoriju starpā ietilpa trīs bijušās Inflantijas vaivadijas apriņķi ar latviešiem kā lielāko etnisko grupu. Guberņas centrs bija Vitebska (mūsdienu Baltkrievijā), tomēr guberņas lielākā pilsēta bija Dinaburga (mūsdienu Daugavpils). Tās teritorija aptvēra mūsdienu Latvijas Latgali un lielāko daļu Baltkrievijas Vitebskas apgabala, kā arī nedaudz Krievijas Pleskavas apgabala (Sebežas un Ņeveļas rajoni) un Smoļenskas apgabala (Veļižas rajons) teritorijas.

Krievijas PSFR Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķu atdalīšanu no Vitebskas guberņas un pievienošanu Vidzemes guberņai.[1] Likvidēta 1924. gadā, lielāko tās daļu atstājot Baltkrievijas PSR, bet ziemeļu daļu (Veļižas, Ņeveļas un Sebežas apriņķus) nododot Pleskavas guberņai.

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Guberņas teritorija tika inkorporēta Krievijas Impērijas sastāvā pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts pirmās dalīšanas 1772. gadā. Vispirms Inflantijas vojevodistes un Polockas vojevodistes teritorijas tika pievienotas Pleskavas guberņai, tad tika izveidota Polockas guberņa (1776—1796). Tad tika izveidota Baltkrievijas guberņa (1796—1802).

Pēc tās sadalīšanas 1802. gadā tika izveidotas Vitebskas guberņa un Mogiļevas guberņa.

Robežas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņa rietumos, Vidzemes guberņa ziemeļrietumos, Viļņas guberņa un Mogiļevas guberņa dienvidos, Pleskavas guberņa ziemeļos, Smoļenskas guberņa austrumos.

Administratīvais iedalījums un iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1904. gadā Vitebskas guberņā dzīvoja 1,67 miljoni, bet ap 1910. gadu 1,74 miljoni iedzīvotāju. Tajā atradās 12 pilsētas, 41 miests un 19 750 sādžas.

Etniskais sastāvs % (1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1897. gada Krievijas Impērijas tautas skaitīšanas datiem Vitebskas guberņas apriņķos bija šāds etniskais sastāvs:

apriņķis baltkrievi latvieši krievi ebreji poļi vācieši
Ludzas apriņķis (Люцинский уезд) 20,5 64,2 7,1 4,9 2,2
Rēzeknes apriņķis (Режицкий уезд) 5,4 57,9 23,9 7,4 4,8
Daugavpils apriņķis (Двинский уезд) 13,8 39,0 15,3 20,0 9,1 1,8
Polockas apriņķis (Полоцкий уезд) 73,1 1,2 11,1 12,1 2,0
Vitebskas apriņķis (Витебский уезд) 51,1 2,2 20,1 22,3 3,2
Veļižas apriņķis (Велижский уезд) 85,7 2,5 1,3 9,8
Drisas apriņķis (Дриссенский уезд) 86,2 1,6 9,1 2,4
Gorodokas apriņķis (Городокский уезд) 83,6 10,7 4,7
Ļepeļas apriņķis (Лепельский уезд) 82,0 1,7 11,6 4,0
Neveļas apriņķis (Невельский уезд) 84,0 7,1 7,4
Sebežas apriņķis (Себежский уезд) 47,1 47,1 3,8 1,5
Kopā 53,0 % 17,7 % 13,3 % 11,7 % 3,4 %

Vitebskas guberņas latviešu apriņķos 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums:

  • Ludzas apriņķī — 128 155 iedzīvotāji, no tiem 64,2% (82 305) latvieši, 20,5% baltkrievi, 7,1% krievi;
  • Rēzeknes apriņķī — 136 445 iedzīvotāji, no tiem 57,9% (78 960) latvieši, 23,9% krievi, 7,4% ebreji;
  • Daugavpils apriņķī — 237 023 iedzīvotāji, no tiem 39,0% (92 527) latvieši; 20,0% ebreji, 15,3% krievi.

Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija 501 623, bet latviešu īpatsvars tajā — 50,6%.[2]

Reliģijas (1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Migrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc dzimtbūšanas atcelšanas no 1877. līdz 1886. gadam strauji pieauga zemnieku ģimeņu ieceļošana Vitebskas guberņas Daugavpils apriņķī (1251 ģimene) un Vitebskas apriņķī (1114 ģimenes). Vitebskas guberņā kopumā ieceļoja 17 612 cilvēki.[4] Pārceļotāji ieradās no Mogiļevas un Minskas guberņām, bet arī no Kauņas, Kurzemes un Vidzemes guberņām.

Izglītības iestādes (1889)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Vitebskas vīriešu ģimnāzija ar 388 ģimnāzistiem, Vitebskas sieviešu ģimnāzija ar 265 ģimnāzistēm, Daugavpils sieviešu ģimnāzija ar 255 ģimnāzistēm,
  • Daugavpils reālskola ar 247 skolniekiem,
  • Polockas kadetu skola (korpuss) ar 369 kadetiem,
  • Vitebskas garīgais seminārs ar 239 semināristiem,
  • Polockas skolotāju seminārs ar 58 semināristiem,
  • 7 apriņķu skolas ar 462 skolniekiem,
  • 126 kristīgo draudžu skolas,
  • 195 lauku skolas ar 8485 skolniekiem,
  • 163 ebreju privātās skolas, 2 toras skolas Vitebskā (335 skolnieki) un Daugavpilī (225 skolnieki), rabīnu skola (ješiva) Vitebskā.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229.—20 230. sleja. Rīga, 1933.—1934.
  2. Демоскоп Weekly Iedzīvotāju sadalījums pēc dzimtās valodas
  3. Демоскоп Weekly Iedzīvotāju sadalījums pēc ticības
  4. Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā
Pirms:
Inflantijas vaivadija
Pleskavas guberņas (1772—1776)
Polockas guberņas (1776—1796)
Baltkrievijas guberņas (1796—1802) Latgales daļa
Vitebskas guberņas
Latgales daļa

18021917
Pēc:
Latvijas Republika
Pirms:
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Piltenes apgabals
Kurzemes guberņa
17951918
Pēc:
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Latvijas Republika
Pirms:
Zviedru Vidzeme
Vidzemes guberņa
17211918
Pēc:
Latvijas Republika