Micīšgliemeži
| Micīšgliemeži Acroloxidae Thiele, 1931 | |
|---|---|
 Micīšgliemezis ezeru micīšgliemezis. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Virstips | Spirālveidīgie (Lophotrochozoa) |
| Tips | Gliemji (Mollusca) |
| Klase | Gliemeži (Gastropoda) |
| Apakšklase | Dažādžauņi (Heterobranchia) |
| Infraklase | Eitineiras (Euthyneura) |
| Virskārta | Saldūdens plaušgliemeži (Hygrophila) |
| Virsdzimta | Limneoīdejas (Lymnaeoidea) |
| Dzimta | Micīšgliemeži (Acroloxidae) |
| Iedalījums | |
 Micīšgliemeži Vikikrātuvē | |
Micīšgliemeži (Acroloxidae) ir gliemežu klases dzimta, kas iekļauj sevī saldūdenī dzīvojošus gliemežus. 1931. gadā vācu malakologs Johaness Tīle izveidoja Acroloxinae apakšdzimtu. 1950. gadā dāņu zoologs Pauls Bondesens to paaugstināja līdz Acroloxidae dzimtai. Šīs dzimtas pārstāvji ir plaši izplatīti pasaules saldūdens baseinos, ieskaitot Latviju (Latvijā ir zināma 1 micīšgliemežu suga). Ģeohronoloģiski micīšgliemeži ir zināmi vismaz no neogēna līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir neliela, micīšveidīga, samērā vai pat ļoti zema. Virsotne ir neliela, smaila vai nogludināta, galā noapaļota, lielākā vai mazākā mērā noliekta pa kreisi un atpakaļ radziņa veidā. Tā ir izvietota asimetriski (atrodas nedaudz pa kreisi no čaulas viduslīnijas). Virsotnes virsma ir ar radiālu mikroornamentējumu, bet pārējā čaula ar mikroskopiskiem konhiolīna matiņiem. Ieeja ir plata, ļoti izstiepti olveidīga, gandrīz eliptiska. Ieejas mala ir asa.
Ķermenis ir savīts pa labi. Gliemeži nav spirāliski, bet koniski. Mantija ir gandrīz vairogveidīga, neaizliecas uz čaulu. Saistībā ar spirāles redukciju iekšējais maiss ir bļodveidīgs vai piramidāls. Taustekļi ir īsi, strupi, gandrīz cilindriski, nedaudz trīsstūrveidīgi saplacināti, pie pamatnes paplašināti. Acis atrodas pie taustekļu iekšējās pamatnes. Kāja ir īsa. Tās pēda ir ieapaļa vai ieapaļi ovāla. Mantijas dobums lielākoties ir pilnībā reducējies. Gliemezis elpo ar ūdenī izšķīdušo skābekli. Elpošana tiek veikta caur mantijas malu un ausveidīgām ādainām daivām ar palīgžaunām, kas atrodas starp mantiju un kāju. Dzimumatvere, ānuss un palīgžauna atrodas ķermeņa labajā pusē. Micīšgliemeži dzīvo stāvošos ūdeņos.[1]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Micīšgliemežu dzimtā ir iekļautas šādas ģintis[2]:
- dzimta: Acroloxidae Thiele, 1931
- ģints: Acroloxus H. Beck, 1838
- ģints: Baicalancylus Starobogatov, 1967
- ģints: Frolikhiancylus Sitnikova & Starobogatov, 1993
- ģints: Gerstfeldtiancylus Starobogatov, 1989
- ģints: Pseudancylastrum Lindholm, 1909