Migmatīts
Migmatīts ir sārti pelēks vai tumši pelēks iezis, kura metamorfo iežu, visbiežāk gneisu vai amfibolītu joslas sakārtotas paralēli ar granīta sastāva materiālu. Tekstūra joslaina, struktūra parasti smalkgraudaina. Iežu granītiskajai daļai var būt arī vidēji lieli graudi, pat rupjgraudaina struktūra. Atsevišķu kārtu biezums ir no milimetru daļām līdz vairākiem centimetriem. Nereti kārtu biezums var būt mainīgs. Bieži kārtojums ir sakrokots. Tas piešķir migmatītiem tikai tiem raksturīgu izskatu.
Dzīslu materiāls var veidoties kūstot substrātam (venītos), ar magmas injekcijām vai arī metasomatiskā ceļā (arterītos). Tam var būt arī jaukta izcelsme (polimigmatītos). Substrāta un dzīslu materiāla attiecība lielā mērā var atšķirties. Tāpēc bez joslainās tekstūras migmatītiem var būt daudz dažādu citu tekstūru (lēcveidīgas, dzīslveidīgas, zarotas, tīklotas, sīkkrokotas, acainas u.c. tekstūras). Migmatītu veidošanos sauc par migmatizāciju.[1]
Latvijā dažādi migmatīti ir izplatīti kristāliskajā pamatklintājā, īpaši Latvijas austrumu daļā. Tāpat tie bieži ir sastopami laukakmeņos, kas ar ledāju ir atnesti no Skandināvijas.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latvijas daba. 3. sējums. Rīga : Preses nams. 1995. 250. lpp.
 | Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|