Pāriet uz saturu

Mikroviļņi

Vikipēdijas lapa
Mikroviļņu raidītājs Jaunzēlandē

Mikroviļņi ir elektromagnētiskais starojums ar viļņa garumu no 30 cm līdz 1 mm (frekvenci 1GHz — 300GHz) Mikroviļņi būtībā ir īsi radioviļņi, un agrāk tos nemaz nenodalīja no radioviļņiem. Starojums ar augstāku frekvenci ir infrasarkanie stari. Starojumu ar frekvencēm virs 300GHz stipri absorbē Zemes atmosfēra, un izgatavot šādu frekvenču uztvērējus ir bijis visai problemātiski.

Mikroviļņu raidītāji un uztvērēji ir līdzīgi radioviļņu raidītājiem un uztvērējiem, tomēr konstrukciju ietekmē tas, ka viļņa garums ir samērojams ar komponentu izmēriem. Mikroviļņu raidītāju lampas satur rezonanses kontūru un spēj darboties tikai šaurā frekvenču joslā, atšķirībā no radioraidītāju lampām.

Mikroviļņus lieto datu komunikācijām (3G mobilo telefonu tīkli (UMTS Latvijā darbojas 2100MHz frekvencē), bezvadu datortīkli (802.11b un g - 2400-2480MHz, 802.11a - 5GHz, bluetooth - 2400MHz). Satelītkomunikācijām (satelīttelevīzijai) vienmēr ir lietoti mikroviļņi, jo tur vienmēr ir tieša redzamība, frekvencēs ~1-170GHz. Mikroviļņus (2400MHz) lieto arī mikroviļņu krāsnīm. Mikroviļņus sākumā lietoja radariem (un lieto joprojām), jo ar mazāku viļņa garumu var sasniegt labāku izšķirtspēju. Liela daļa mikroviļņu tehnoloģiju pirmo reizi tika izveidotas tieši radaru vajadzībām (un vēlāk piemērotas citiem mērķiem).

Ietekme uz veselību

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mikroviļņu starojums nav jonizējošs un attiecīgi nespēj pārraut ķīmiskās saites vai bojāt DNS molekulas,[1] tomēr tas ietekmē dzīvu būtņu veselību. Starojuma termiskais efekts tiek izmantots vēža ārstēšanā,[2] vienlaikus tā netermiskā ietekme uz imūnsistēmu ir vāji pētīta[2] un esošie pētījumi nav veikti pēc vienotas metodikas, kas apgrūtina rezultātu sistematizāciju.[3] Nedēļu ilgam apstarojuma eksperimentam ar sadzīvē bieži sastopamo intensitāti 0,01 W/cm2 pakļautajām žurkām tika konstatētas patoloģiskas izmaiņas aizkrūtes dziedzerī un liesā, organismiem aktivizējās imūnās atbildes mehānisms.[2] Dienām ilga apstarošana ar kopējo vidējo jaudas blīvumu 0,0248 mW/cm2 pelēm pazemināja mācīšanās spēju un telpisko atmiņu,[4] taču šīs ietekmes mehānisms nav noskaidrots.[5]

Otrā pasaules kara laikā tika novērots, ka personas, kas atradās radaru sistēmu starojuma ceļā, reaģēja uz to, dzirdot klikšķus un citas skaņas. NASA 1970. gados veiktie pētījumi parādīja, ka to izraisīja termiskā izplešanās iekšējās auss daļās.

Pārmērīga mikroviļņu starojuma termiskā iedarbība var izraisīt kataraktu, jo mikroviļņu karsēšana denaturē olbaltumvielas acs kristāliskajā lēcā.[6] Pakļaušana lielai mikroviļņu starojuma devai (piemēram, no bojātas krāsniņas, kas tiek darbināta ar atvērtām durvīm) var izraisīt karstuma bojājumus arī citos audos, līdz pat apdegumiem, kas var nebūt uzreiz pamanāmi, jo mikroviļņiem ir tendence ātrāk uzsildīt dziļākus audus ar lielāku mitruma saturu. Zemāku frekvenču mikroviļņi iekļūst organismā dziļāk; par praktisko robežu 2,45 GHz starojumam muskuļos uzskata 17 milimetru dziļumu.[7]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «Interaction of Radiation with Matter». hyperphysics.phy-astr.gsu.edu. Skatīts: 2023-02-17.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Yao, Chuanfu; Wang, Hui; Sun, Liu; Ren, Ke; Dong, Ji; Wang, Haoyu; Zhang, Jing; Xu, Xinping et al. (2022-11-30). "The Biological Effects of Compound Microwave Exposure with 2.8 GHz and 9.3 GHz on Immune System: Transcriptomic and Proteomic Analysis". Cells 11 (23): 3849. doi:10.3390/cells11233849. ISSN 2073-4409. PMC 9735949. PMID 36497106.
  3. ↑ Zhi, Wei-Jia; Wang, Li-Feng; Hu, Xiang-Jun (2017-09-21). "Recent advances in the effects of microwave radiation on brains". Military Medical Research 4 (1): 29. doi:10.1186/s40779-017-0139-0. ISSN 2054-9369. PMC 5607572. PMID 29502514.
  4. ↑ Shahin, Saba; Banerjee, Somanshu; Singh, Surya Pal; Chaturvedi, Chandra Mohini (2015-12). "2.45 GHz Microwave Radiation Impairs Learning and Spatial Memory via Oxidative/Nitrosative Stress Induced p53-Dependent/Independent Hippocampal Apoptosis: Molecular Basis and Underlying Mechanism". Toxicological Sciences: An Official Journal of the Society of Toxicology 148 (2): 380–399. doi:10.1093/toxsci/kfv205. ISSN 1096-0929. PMID 26396154.
  5. ↑ Shahin, Saba; Banerjee, Somanshu; Swarup, Vivek; Singh, Surya Pal; Chaturvedi, Chandra Mohini (2018-02-01). "From the Cover: 2.45-GHz Microwave Radiation Impairs Hippocampal Learning and Spatial Memory: Involvement of Local Stress Mechanism-Induced Suppression of iGluR/ERK/CREB Signaling". Toxicological Sciences: An Official Journal of the Society of Toxicology 161 (2): 349–374. doi:10.1093/toxsci/kfx221. ISSN 1096-0929. PMID 29069439.
  6. ↑ Lipman, Richard M.; Tripathi, Brenda J.; Tripathi, Ramesh C. (November–December 1988). "Cataracts Induced by Microwave and Ionizing Radiation". Survey of Ophthalmology. 33 (3): 206–207. doi:10.1016/0039-6257(88)90088-4. PMID 3068822.
  7. ↑ Mike Golio. Microwave and RF Product Applications. CRC Press, 2003-06-27. ISBN 978-0-203-50374-4.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Mikroviļņi&oldid=3814860"