Militārā intervence

Militārā intervence (no latīņu: interventio — 'iejaukšanās') ir vienas vai vairāku valstu bruņoto spēku iejaukšanās citas valsts vai teritorijas lietās bez tās piekrišanas. Militāru intervenci var veikt režīma maiņas, drošības, cilvēktiesību vai citu stratēģisku mērķu dēļ.

Militārās intervences piemēri

• Vjetnamas karš (1955—1975). Konflikts starp Ziemeļvjetnamu, ko atbalstīja PSRS un Ķīna, un Dienvidvjetnamu, ko atbalstīja ASV un tās sabiedrotie. ASV militārā iejaukšanās izraisīja lielu militāru konfliktu un ievērojamus upurus abās pusēs.
• Iebrukums Irākā (2003). Militārā operācija, ko uzsāka ASV un to sabiedrotie, lai gāztu Sadama Huseina režīmu.
• Sīrijas pilsoņu karš (kopš 2011. gada). Pilsoņu karš, kurā iejaucās daudzas ārējās lielvaras, tostarp Krievija, ASV, Irāna un Turcija.

Starptautiskās tiesības un militārā intervence

Militāro intervenci reglamentē starptautiskās tiesības, tostarp ANO Statūti. Saskaņā ar ANO Statūtu 2. panta 4. punktu valstīm ir pienākums atturēties no spēka draudiem vai pielietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību. Tomēr ir vairāki izņēmumi, tostarp:

• Pašaizsardzība: spēka lietošana, reaģējot uz bruņotu uzbrukumu.
• ANO mandāts: militāra iejaukšanās ar ANO Drošības padomes piekrišanu, lai uzturētu starptautisko mieru un drošību.

Ārējās saites

• Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)