Pāriet uz saturu

Irākas karš

Vikipēdijas lapa
Irākas karš
Daļa no Kara pret terorismu

Pulksteņrādītāja virzienā no augšas: ASV karaspēks pie Sadama Huseina dēlu slēpņa; nemiernieki Ziemeļirākā; nemiernieks izšauj raķeti; ASV karavīri nogāž Sadama Huseina statuju Firdosa laukumā, Bagdādē.
Datums2003. gada 20. marts—2011. gada 18. decembris
Vieta
Valsts karogs: Irāka Irāka
Iznākums

ASV uzvara iebrukumā un jaunās Irākas valdības uzvara pār nemierniekiem.

  • ASV īstenota Irākas okupācija;
  • Baas partijas gāšana un Sadama Huseina nogalināšana;
  • Nemiernieku rašanās, Al-Qaeda atzara Irākā izveidošanās, pilsoņu karš;
  • Pēcāk — vardarbības samazināšanās un Al-Qaeda Irākā spēku mazināšanās;
  • Demokrātiskas vēlēšanas un šiītu valdības izveidošanās;
  • ASV spēku izvešana no Irākas 2011. gadā;
  • Lielāka Irānas ietekme reģionā;
  • Nemiernieku, tajā skaitā Islāma valsts, rašanās, kas noveda pie Irākas pilsoņu kara.
Karotāji

Iebrukuma posms (2003)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts karogs: Austrālija Austrālija
Valsts karogs: Polija Polija
Atbalsts:

Pešmerga

Iebrukuma posms (2003)

Baas Irāka

Pēc iebrukuma (2003—2011)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts karogs: Austrālija Austrālija (2003—2009)
Valsts karogs: Irāka Jaunā Irākas valdība
Atbalsts:
Irākas Kurdistāna Valsts karogs: Irāna Irāna

Daudznacionālie spēki Irākā

Pēc iebrukuma (2003—2011)
Baas Irākas atzars

Sunnītu nemiernieki

Šiītu nemiernieki
Atbalsts:

Valsts karogs: Irāna Irāna
Komandieri un līderi

Džordžs Bušs

Donalds Rumsfelds
Roberts Geitss		 Sadams Huseins

Irākas karš (2003—2011), pazīstams arī kā Iebrukums Irākā,[1] Otrais Līča karš[2] un Irākas brīvības operācija,[3] bija militāra kampaņa, ko uzsāka ASV, Lielbritānija un to sabiedrotie 2003. gada 20. martā[4][5][6] ar iebrukumu Irākā. Karš notika pēc tam, kad ASV neizdevās iegūt ANO Drošības padomes atļauju iebrukumam, tādēļ to bieži uzskata par nelegālu.[7][8][9] Pēc veiksmīga iebrukuma un okupācijas karš pārgāja cīņā pret bijušās valdības atbalstītājiem un citiem militāriem grupējumiem.

Kolins Pauels ziņo ANO Drošības padomei par pārkāpumiem Irākā (2003. gada 5. februāris)

Par iebrukuma mērķi ASV un Apvienotās Karalistes valdības minēja iespējamību, ka Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas līdzekļi, tādējādi tiekot apdraudēta pārējo valstu drošība.[10][11][12] Pēc iebrukuma tika noskaidrots, ka Irākai nebija masu iznīcināšanas ieroču.[13] Kritiķi uzskata, ka patiesais iebrukuma iemesls ir bijusi Irākas nafta un reģionālās ietekmes iegūšana.[14] Viens no galvenajiem argumentiem pret viedokli, ka uzbrukums bija masu iznīcināšanas ieroču dēļ, ir tas, ka Džordžs V. Bušs pirms iebrukuma paziņoja, ka ASV iebruks pat tad, ja Irākas prezidents Sadams Huseins pamestu valsti un atļautu ANO pārvaldīt Irāku un sarīkot demokrātiskas vēlēšanas.[15]

Pēc 2003. gada marta iebrukuma ASV vadītā koalīcija ātri gāza Sadama Huseina režīmu: Bagdāde krita aprīļa sākumā, bet pats Huseins tika sagūstīts decembrī. Tomēr sākotnējais militārais panākums pārauga ilgstošā un asiņainā konfliktā. Tika izveidota Koalīcijas pagaidu pārvalde (Coalition Provisional Authority), kuru vadīja ASV, un tā uzsāka Irākas armijas un Baas partijas struktūru likvidāciju jeb “debaasifikāciju”. Šis process atstāja tūkstošiem cilvēku bez darba un palielināja nestabilitāti. Jau 2004. gadā sākās bruņoti nemieri, kuros piedalījās gan sunnītu kaujinieki, gan šiītu militārie grupējumi. Tā kā masu iznīcināšanas ieroči netika atrasti, ASV un Lielbritānijas valdībām nācās saskarties ar smagu kritiku gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Vienlaikus tika veikti mēģinājumi izveidot demokrātisku sistēmu – 2005. gadā notika vēlēšanas, tika pieņemta jauna konstitūcija un izveidota ievēlēta valdība, tomēr politiskā sistēma bija trausla, un etniskās un reliģiskās sadursmes turpinājās. 2006. gadā Sadams Huseins tika notiesāts par noziegumiem pret cilvēci un sodīts ar nāvi pakarot.

ASV kaujas misija tika oficiāli izbeigta 2010. gadā, bet lielākā daļa spēku pameta valsti 2011. gadā. Neskatoties uz to, nestabilitāte saglabājās un radīja apstākļus tādu grupējumu kā “Daesh” (ISIS) izveidei un straujai izplešanai pēc 2014. gada.

Par Irākas kara noslēgumu uzskata 2011. gada 18. decembri, kad no Irākas izbrauca pēdējie ASV karavīri.[16] Tomēr karš turpinājās kā Irākas pilsoņu karš.

Latvijas bruņotie spēki Irākā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijas bruņotie spēki piedalījās ASV vadītajā koalīcijā Irākā no 2003. līdz 2008. gadam. Latvijas karavīru nosūtīšana bija saistīta ar solidaritāti pret sabiedrotajiem NATO un transatlantisko partnerību, kā arī vēlmi nostiprināt valsts starptautisko drošības lomu pēc neatkarības atjaunošanas. Pirmā Latvijas vienība – aptuveni 30 karavīru – ieradās Irākā 2003. gada jūnijā, un turpmākajos gados kontingents tika regulāri rotēts, vidēji sastādot 120–140 karavīru. Latvijas spēki pildīja patrulēšanas, bāzu apsardzes, mīnēšanas neitralizēšanas un civilmilitārās sadarbības uzdevumus, cieši sadarbojoties ar Polijas un citu sabiedroto vienībām.

Līdzdalība karā nebija bez riskiem – vairāki karavīri tika ievainoti, daži krita.[17][18]

Latvijas kontingents tika izvests 2008. gadā, vienlaikus saglabājot atbalstu starptautiskajām miera uzturēšanas un stabilizācijas operācijām citur pasaulē.

Līdz 2005. gada martam Irākas karā bija krituši: 1517 ASV karavīri, 86 Lielbritānijas, 20 Itālijas, 18 Ukrainas, 17 Polijas, 11 Spānijas, 8 Bulgārijas, 3 Slovākijas, 3 Latvijas, 2 Igaunijas, 2 Taizemes, 2 Nīderlandes, 1 Dānijas, 1 Salvadoras, 1 Ungārijas, 1 Kazahstānas karavīrs. Karā pret sabiedrotajiem krita 5000-7000 Irākas karavīru.[19] Irākas karā piedalījās arī Latvijas karavīri, kopumā bojā gāja 3 karavīri no Latvijas.[20][21][22]

  1. ↑ Ali Allawi. The Occupation of Iraq: Winning the War, Losing the Peace (1 izd.). New Haven, CT : Yale University Press, April 2007. 544. lpp. ISBN 0300110154. Skatīts: September 2008.
  2. ↑ Judy Keen. «U.S. begins second Gulf War with a surprise missile strike at Iraq leaders; Cruise missiles, bombs hit Baghdad site; Bush promises "broad and concerted campaign"». USA Today, 2003. gada 20. marts. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 30. aprīlī. Skatīts: 2009. gada 18. novembris.
  3. ↑ «U.S. Office of Personnel Management». Opm.gov. 2001-09-11. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-01-18. Skatīts: 2011-12-26.
  4. ↑ «A chronology of the six-week invasion of Iraq». PBS. 2004. gada 26. februāris. Skatīts: 2008-03-19.
  5. ↑ Kevin Baker Arhivēts 2008. gada 20. augustā, Wayback Machine vietnē. "The Quietest War: We've Kept Fallujah"
  6. ↑ «U.S. Names Coalition of the Willing». BBC News. 2003. gada 18. marts. Skatīts: 2007-11-03.
  7. ↑ «Iraq war was illegal and breached UN charter, says Annan» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  8. ↑ «Chilcot report: John Prescott says Iraq War was illegal» (angliski). The Independent. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  9. ↑ «Iraq war 'was illegal,' Blair's former deputy acknowledges» (angliski). RT. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  10. ↑ Center for American Progress (January 29, 2004) "In Their Own Words: Iraq's 'Imminent' Threat" Arhivēts 2012. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē. americanprogress.org
  11. ↑ Senator Bill Nelson (January 28, 2004) "New Information on Iraq's Possession of Weapons of Mass Destruction", Congressional Record
  12. ↑ Blair, A. (March 5, 2002) "PM statement on Iraq following UN Security Council resolution" Arhivēts 2010. gada 24. janvārī, Wayback Machine vietnē. Number 10 Downing Street
  13. ↑ «There were no weapons of mass destruction in Iraq» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  14. ↑ «Iraq invasion was about oil» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  15. ↑ «Allies Will Move In, Even if Saddam Hussein Moves Out» (angliski). The New York Times. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  16. ↑ «Last U.S. troops cross Iraqi border into Kuwait» (angliski). The Washington Post. Skatīts: 2017. gada 19. martā.
  17. ↑ «Irākā bojā gājuši divi Latvijas karavīri (papildināta)». Ārvalstīs (latviešu). 2006-12-27. Skatīts: 2025-08-30.
  18. ↑ «Netālu no Latvijas kontingenta karavīriem Irākā eksplodē spridzeklis». Latvijā (latviešu). 2007-01-22. Skatīts: 2025-08-30.
  19. ↑ Kasparāns Ģ. Divi gadi pēc kara sākuma Irākā. // Diena. 19.03.2005.
  20. ↑ LETA. «Irākā bojā gājuši divi Latvijas karavīri (papildināta)». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-05. Skatīts: 2011-12-26.
  21. ↑ LETA. «Irākā gājis bojā Latvijas karavīrs». Tvnet.lv. Skatīts: 2011-12-26.[novecojusi saite]
  22. ↑ TVNET. «Latvijas karavīri beiguši dalību operācijā Irākā un Jāņus svinēs Latvijā». Tvnet.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016-03-07. Skatīts: 2011-12-26.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Irākas_karš&oldid=4329378"