Irākas karš

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Irākas karš
Daļa no Kara pret terorismu
Iraq War montage.png
Pulksteņrādītāja virzienā no augšas: ASV karaspēks pie Sadama Huseina dēlu slēpņa; nemiernieki Ziemeļirākā; nemiernieks izšauj raķeti; ASV karavīri nogāž Sadama Huseina statuju Firdosa laukumā, Bagdādē.
Datums 2003. gada 20. marts—2011. gada 18. decembris
Vieta Valsts karogs: Irāka Irāka
Iznākums ASV uzvara iebrukumā un jaunās Irākas valdības uzvara pār nemierniekiem.
  • ASV īstenota Irākas okupācija;
  • Baas partijas gāšana un Sadama Huseina nogalināšana;
  • Nemiernieku rašanās, Al-Qaeda atzara Irākā izveidošanās, pilsoņu karš;
  • Pēcāk — vardarbības samazināšanās un Al-Qaeda Irākā spēku mazināšanās;
  • Demokrātiskas vēlēšanas un šiītu valdības izveidošanās;
  • ASV spēku izvešana no Irākas 2011. gadā;
  • Lielāka Irānas ietekme reģionā;
  • Nemiernieku, tajā skaitā Islāma valsts, rašanās, kas noveda pie Irākas pilsoņu kara.
Karotāji
Iebrukuma posms (2003)

Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts karogs: Austrālija Austrālija
Valsts karogs: Polija Polija
Atbalsts:

Flag of Kurdistan.svg Pešmerga
Iebrukuma posms (2003)
Flag of Iraq (1991-2004).svg Baas Irāka
Pēc iebrukuma (2003—2011)

Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valsts karogs: Apvienotā Karaliste Lielbritānija
Valsts karogs: Austrālija Austrālija (2003—2009)
Valsts karogs: Irāka Jaunā Irākas valdība
Atbalsts:
Flag of Kurdistan.svg Irākas Kurdistāna Valsts karogs: Irāna Irāna

Flag of the Multi-National Force – Iraq.svg Daudznacionālie spēki Irākā
Pēc iebrukuma (2003—2011)

Baas Irākas atzars


Sunnītu nemiernieki


Šiītu nemiernieki
Atbalsts:

Valsts karogs: Irāna Irāna

Irākas karš (2003—2011), pazīstams arī kā Iebrukums Irākā,[1] Otrais Līča karš[2] un Irākas brīvības operācija[3], bija militāra kampaņa, ko uzsāka ASV, Lielbritānija un to sabiedrotie 2003. gada 20. martā[4][5][6] ar iebrukumu Irākā. Karš notika pēc tam, kad ASV neizdevās iegūt ANO Drošības padomes atļauju iebrukumam, tādēļ to bieži uzskata par nelegālu.[7][8][9] Pēc veiksmīga iebrukuma un okupācijas karš pārgāja cīņā pret bijušās valdības atbalstītājiem un citiem militāriem grupējumiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par iebrukuma mērķi ASV un Apvienotās Karalistes valdības minēja iespējamību, ka Irākas rīcībā ir masu iznīcināšanas līdzekļi, tādējādi tiekot apdraudēta pārējo valstu drošība.[10][11][12] Pēc iebrukuma tika noskaidrots, ka Irākai nebija masu iznīcināšanas ieroču.[13] Kritiķi uzskata, ka patiesais iebrukuma iemesls ir bijusi Irākas nafta un reģionālās ietekmes iegūšana.[14] Viens no galvenajiem argumentiem pret viedokli, ka uzbrukums bija masu iznīcināšanas ieroču dēļ, ir tas, ka Džordžs V. Bušs pirms iebrukuma paziņoja, ka ASV iebruks pat tad, ja Irākas prezidents Sadams Huseins pamestu valsti un atļautu ANO pārvaldīt Irāku un sarīkot demokrātiskas vēlēšanas.[15]

Līdz 2005. gada martam Irākas karā bija krituši: 1517 ASV karavīri, 86 Lielbritānijas, 20 Itālijas, 18 Ukrainas, 17 Polijas, 11 Spānijas, 8 Bulgārijas, 3 Slovakijas, 2 Igaunijas, 2 Taizemes, 2 Nīderlandes, 1 Latvijas, 1 Dānijas, 1 Salvadoras, 1 Ungārijas, 1 Kazahstānas karavīrs. Karā pret sabiedrotajiem krita 5000-7000 Irākas karavīru.[16] Irākas karā piedalījās arī Latvijas karavīri, kopumā bojā gāja 3 karavīri no Latvijas.[17][18][19]

Par Irākas kara noslēgumu uzskata 2011. gada 18. decembri, kad no Irākas izbrauca pēdējie ASV karavīri.[20] Tomēr karš turpinājās kā Irākas pilsoņu karš.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Ali Allawi. The Occupation of Iraq: Winning the War, Losing the Peace (1 izd.). New Haven, CT : Yale University Press, April 2007. 544. lpp. ISBN 0300110154. Skatīts: September 2008.
  2. Judy Keen. «U.S. begins second Gulf War with a surprise missile strike at Iraq leaders; Cruise missiles, bombs hit Baghdad site; Bush promises "broad and concerted campaign"». USA Today, 2003. gada 20. marts. Skatīts: 2009. gada 18. novembris.
  3. «U.S. Office of Personnel Management». Opm.gov. 2001-09-11. Skatīts: 2011-12-26.
  4. «A chronology of the six-week invasion of Iraq». PBS. 2004. gada 26. februāris. Skatīts: 2008-03-19.
  5. Kevin Baker "The Quietest War: We've Kept Fallujah"
  6. «U.S. Names Coalition of the Willing». BBC News. 2003. gada 18. marts. Skatīts: 2007-11-03.
  7. «Iraq war was illegal and breached UN charter, says Annan» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  8. «Chilcot report: John Prescott says Iraq War was illegal» (angliski). The Independent. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  9. «Iraq war 'was illegal,' Blair's former deputy acknowledges» (angliski). RT. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  10. Center for American Progress (January 29, 2004) "In Their Own Words: Iraq's 'Imminent' Threat" americanprogress.org
  11. Senator Bill Nelson (January 28, 2004) "New Information on Iraq's Possession of Weapons of Mass Destruction", Congressional Record
  12. Blair, A. (March 5, 2002) "PM statement on Iraq following UN Security Council resolution" Number 10 Downing Street
  13. «There were no weapons of mass destruction in Iraq» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  14. «Iraq invasion was about oil» (angliski). The Guardian. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  15. «Allies Will Move In, Even if Saddam Hussein Moves Out» (angliski). The New York Times. Skatīts: 2016. gada 10. augustā.
  16. Kasparāns Ģ. Divi gadi pēc kara sākuma Irākā. // Diena. 19.03.2005.
  17. LETA. «Irākā bojā gājuši divi Latvijas karavīri (papildināta)». Tvnet.lv. Skatīts: 2011-12-26.
  18. LETA. «Irākā gājis bojā Latvijas karavīrs». Tvnet.lv. Skatīts: 2011-12-26.
  19. TVNET. «Latvijas karavīri beiguši dalību operācijā Irākā un Jāņus svinēs Latvijā». Tvnet.lv. Skatīts: 2011-12-26.
  20. «Last U.S. troops cross Iraqi border into Kuwait» (angliski). The Washington Post. Skatīts: 2017. gada 19. martā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]