Minamitori

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Minamitori
Minamitori
Atola aerofotogrāfija
Minamitori (Klusais okeāns)
Minamitori
Minamitori
Ģeogrāfija
Izvietojums Klusais okeāns
Koordinātas 24°17′18″N 153°58′52″E / 24.28833°N 153.98111°E / 24.28833; 153.98111Koordinātas: 24°17′18″N 153°58′52″E / 24.28833°N 153.98111°E / 24.28833; 153.98111
Salu skaits 1
Platība 1,51 km²
Garums 1,5 km
Platums 1,5 km
Krasta līnija 6 km
Augstākais kalns 9 m
Administrācija
Karogs: Japāna Japāna
Prefektūra Tokija
Demogrāfija
Iedzīvotāji 0
Minamitori Vikikrātuvē

Minamitori (japāņu: 南鳥島, Minami-Tori-shima — ‘dienvidu putnu sala’) ir rifa ieskauta koraļļu sala (atols) Klusā okeāna ziemeļrietumos. Pieder Japānai un administratīvi ietilpst Tokijas prefektūrā. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, ir tikai meteostacijas un lidlauka apkalpojošais personāls.

Salu pirmais 1694. gadā atklāja spāņu galeonas kapteinis Ariola, bet nefiksēja tās atrašanās vietu.[1] Atkārtoti to atklāja amerikāņu vai havajiešu kuģis Morning Star 1864. gadā un nosauca par Markusa salu (Marcus Island),[2] bet precīza salas atrašanās vieta tika noteikta tikai 1874. gadā. Krastā pirmie izkāpa japāņi 1879. gadā. 1886. gada 30. jūnijā 46 japāņu kolonistu grupa salā ierīkoja pastāvīgu apmetni un 1898. gadā Japāna oficiāli anektēja salu.

Otrā pasaules kara laikā ASV spēki vairākkārt bombardēja salu, bet to neieņēma. Pēc kara, saskaņā ar Sanfrancisko līgumu, sala nonāca amerikāņu kontrolē un tikai 1968. gadā tika atgriezta Japānas jurisdikcijā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Journal of Pacific History, Vol. 36, No. 1; 2001, pp. 105–115.
  2. Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas, Galvenā enciklopēdiju redakcija, Izdevniecība «Zvaigzne», Rīga, 1978, 462. lpp, šķirklis «Markusas-Nekeras kalni»