Minamitori
| Minamitori | |
|---|---|
 Atola aerofotogrāfija | |
  Minamitori | |
| Ģeogrāfija | |
| Izvietojums | Klusais okeāns |
| Koordinātas | 24°17′18″N 153°58′52″E / 24.28833°N 153.98111°EKoordinātas: 24°17′18″N 153°58′52″E / 24.28833°N 153.98111°E |
| Salu skaits | 1 |
| Platība | 1,51 km² |
| Garums | 1,5 km |
| Platums | 1,5 km |
| Krasta līnija | 6 km |
| Augstākais kalns | 9 m |
| Administrācija | |
 Japāna | |
| Prefektūra | Tokija |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 0 |
 Minamitori Vikikrātuvē | |
Minamitori (japāņu: 南鳥島, Minami-Tori-shima — ‘dienvidu putnu sala’) ir rifa ieskauta koraļļu sala (atols) Klusā okeāna ziemeļrietumos. Pieder Japānai un administratīvi ietilpst Tokijas prefektūrā. Salā nav pastāvīgo iedzīvotāju, ir tikai meteostacijas un lidlauka apkalpojošais personāls.
Salu pirmais 1694. gadā atklāja spāņu galeonas kapteinis Ariola, bet nefiksēja tās atrašanās vietu.[1] Atkārtoti to atklāja amerikāņu vai havajiešu kuģis Morning Star 1864. gadā un nosauca par Markusa salu (Marcus Island),[2] bet precīza salas atrašanās vieta tika noteikta tikai 1874. gadā. Krastā pirmie izkāpa japāņi 1879. gadā. 1886. gada 30. jūnijā 46 japāņu kolonistu grupa salā ierīkoja pastāvīgu apmetni un 1898. gadā Japāna oficiāli anektēja salu.
Otrā pasaules kara laikā ASV spēki vairākkārt bombardēja salu, bet to neieņēma. Pēc kara, saskaņā ar Sanfrancisko līgumu, sala nonāca amerikāņu kontrolē un tikai 1968. gadā tika atgriezta Japānas jurisdikcijā.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Journal of Pacific History, Vol. 36, No. 1; 2001, pp. 105–115.
- ↑ «Markusas-Nekeras kalni». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 462. lpp.
|