Mirdza Bendrupe

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Mirdza Bendrupe
Mirdza Bendrupe 30. gadu beigās.
Mirdza Bendrupe 30. gadu beigās.
Personīgā informācija
Dzimis 1910. gada 23. oktobrī
Līvbērzes pagastā
Miris 1995. gada 30. jūlijā (84 gadi)
Tautība latviete

Mirdza Bendrupe (dzimusi 1910. gada 23. oktobrī, mirusi 1995. gada 30. jūlijā) bija latviešu rakstniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mirdza Bendrupe dzimusi 1910. gada 23. oktobrī Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā. 1914. gadā ģimene bēgļu gaitās dodas uz Maskavu, 1917. gadā, pēc tēva slimības un nāves, atgriežas Latvijā. 1924. gadā Mirdza Bendrupe pabeidz pamatskolu Jelgavā, no 1925. līdz 1928. gadam mācās klasiskajā ģimnāzijā Rīgā.

Pēc 2. pasaules kara M. Bendrupe strādā kinostudijā — no 1947. līdz 1948. gadam par vecāko redaktori, vēlāk tulko filmu tekstus dublāžai, kādu laiku darbojas Dubultos milicijas bērnu istabā. Visvairāk viņa tomēr nodarbojas ar tulkošanu.

1957. gadā rakstniece pirmo reizi nokļūst Krimā. Vairākus gadus turpinās it kā «izlūkbraucieni», līdz 60. gadu vidū dzejniece apmetas Plaņerskā (Koktebelē) un ārpus Latvijas dzīvo līdz 1978. gadam.

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmais nodrukātais dzejolis "Bij pusnakts . . ." — avīzē "Jaunākās Ziņas" 1926. gadā, pirmais publicētais stāsts "Jaunība" — žurnālā "Zeltene" 1928. gadā. 20. gadu nogalē un 30. gadu sākumā Mirdzas Bendrupes vārds aizvien biežāk parādās dažādos, pat vispretējākās ievirzes izdevumos. 1931. gadā jaunās autores dzejoļi pirmo reizi iespiesti žurnālā «Daugava», kurā (līdz tā slēgšanai 1940. gada jūlijā) meklējama apmēram puse no šajā laikā periodikā publicētās M. Bendrupes dzejas un divas trešdaļas prozas.

No 1957. līdz 1965. gadam M. Bendrupe saraksta sešas stāstu grāmatas bērniem un pieaugušajiem: "Upe izkāpj no krastiem" (1957), "Visskaistākais dārzs" (1960), «Pie durvīm klauvē» (1961), «Vilkumigas iekarotājs» (1963), «Degošie raksti» (1963) un "Tracis ap Valentīnu" (1965).

1965. gadā gandrīz visos mūsu republikas lielākajos preses izdevumos parādās Mirdzas Bendrupes dzejoļu kopas («Literatūrā un Mākslā» pat divreiz) — atraisītas un spēcīgas rindas, itin kā nekāda pārtraukuma nebūtu bijis. Šīm publikācijām seko nākamās un arī dzejoļu krājumi "Nerimas balss" (1967), "Vētras acs" (1969), «Ceļa gaita» (1970), «Pilna krūze mēnesnīcas» (1974), "Buramie vārdi" (1979), «Viss ir tagad. Tepat» (1980), "Lukturu aizdedzinātājs" (1986), «Sirds apziņa» (1991).

Visai Mirdzas Bendrupes daiļradei raksturīga tieksme iedibināt līdzsvaru starp ētisko un estētisko momentu, starp vajadzību vienmēr atjaunot un papildināt savu emocionālo un garīgo pieredzi un visa iegūtā vērtējumu no ideāla pozīcijām[1].

Zem Bendrupes stāstu dažbrīd manierīgās virskārtiņas bieži apslēptas eksistenciālas dzīles. Īpaši izteiksmīga ir miniatūrā apokalipse "Mārgrietas pastardienā". Tajā izbijusi žēlsirdīgā māsa, stingra, pedantiska un sausa vecmeita nodarbojas ar bērnu mācīšanu. Taču tad, kad kāda jauna meitene viņu dusmās nosauc par "veco grezeli", Mārgrieta sāk analizēt savu dzīvi. Vienīgais, ko viņa ierauga, — tas ir absolūts tukšums; viņa ir kā ir dzīvojusi, bet šajā dzīvē nekas ar viņu nav noticis. Tāpēc Mārgrieta it kā mēģina savu dzīvi izspēlēt no jauna, stāstīdama bērniem nebijušus notikumus, taču šīs “nedzīvotās dzīves” gala iznākums ir bēdīgs — arī Mārgrieta sajūk prātā[2].

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzeja[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Dzīvība" (1937)
  • "Pie jūras" (1939)
  • "Nerimas balss" (1967)
  • "Vētras acs" (1969)
  • "Ceļa gaita" (1970)
  • "Pilna krūze mēnesnīcas" (1974)
  • "Buramie vārdi" (1979)
  • "Viss ir tagad. Tepat" (1980)
  • "Lukturu aizdedzinātājs" (1986)
  • "Sirds apziņa" (1991)

Stāstu un noveļu krājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Majestāte un pērtiķis" (1938)
  • "Dieva viesuļi" (1942)
  • "Upe iznāk no krastiem" (1957)
  • "Pie durvīm klauvē" (1961)
  • "Degošie raksti" (1963)

Proza bērniem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Visskaistākais dārzs" (1960)
  • "Burtu pasakas" (1962)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]