Jaunākās Ziņas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
"Jaunākās Ziņas"
"Jaunākās Ziņas"
Redaktors Antons Benjamiņš, Emīlija Benjamiņa
Valoda latviešu
Valsts Latvija
Pirmais izdevums 1911. gada 8. decembris
Pēdējais izdevums 1940. gada 9. augusts

"Jaunākās Ziņas" bija politisks, sabiedrisks un literārs Baltijas provinču, vēlāk Latvijas dienas laikraksts latviešu valodā. Iznāca no 1911. gada 8. decembra (Nr.1) līdz 1940. gada 9. augustam (Nr.180).[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Jaunāko Ziņu" pirmais numurs tika iespiests 1911. gada 8. decembrī un maksāja tikai vienu kapeiku. To izdeva Antons Benjāmiņš, bijušais avīzes "Rīta Vēstnesis" redaktors kopā ar savu dzīvesbiedri Emīliju Elku (vēlāk Benjamiņu). Pirmais metiens bija 7000 eksemplāros. Savas darbības pirmajos gados tas orientējas uz strādniecību un mazturīgajām aprindām, atbalstot cīņu par lielākām darba algām un īsāku darba dienu.

Pēc 1905. gada revolūcijas apspiešanas un jaunas ekonomiskās izaugsmes sākšanās 1911. gadā pieauga laikraksta tirāža, kas piesaistīja reklāmdevējus. Šajā laikā avīze bija 4—6 lappuses bieza. Ziņu informācija bija vienkārši sakārtota slejās ar vāji izteiktiem virsrakstiem, kas parasti bija "atslēgvārdi", piesaistot lasītāju uzmanību (zādzība, nodedzis, mironis, ielaušanās, kautiņš, nekārtības utml.). Centrālajā atvērumā (2. — 3. lpp.) apakšdaļā bija kāds no bulvārromāniem turpinājumos.

Pēc Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu beigām Benjamiņu laikraksts "Jaunākās Ziņas" kļuva par ietekmīgāko dienas laikrakstu, kas aptvēra plašu lasītāju auditoriju. 1930. gados tā tirāža pieauga līdz 200 tūkstošiem eksemplāru.

Pēc Latvijas okupācijas laikraksta izdošanu pārtrauca 1940. gada 9. augustā, pāris dienu pēc inkorporācijas PSRS. Laikraksta īpašnieci Emīliju Benjamiņu deportēja uz Usoļlagu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Laikraksts "Jaunākās Ziņas", 1911. - 1935. gads». LNB Digitālā bibliotēka. Skatīts: 2016-10-15.