Mirnija (polārstacija)

Mirnija
	Обсерватория Мирный
	Apgādes kuģis pie Mirnijas 1975. gadā
	Mirnija
Valsts piederība	Krievija
Koordinātas:	66°33′20″S 93°0′11″E / 66.55556°S 93.00306°EKoordinātas: 66°33′20″S 93°0′11″E / 66.55556°S 93.00306°E
Novietojums	Karalienes Mērijas krasts
Stacijas tips	vissezonas
Atvērta	1956. g.
Personāls vasarā	160-200
Personāls ziemā	40-50
Augstums v.j.l.	39,9 m
Vidējā gada t°	-11 °C
Maksimālā t°	9 °C
Minimālā t°	-40 °C
Laika zona	UTC+6
	Mirnija Vikikrātuvē

Mirnija (krievu: Обсерватория Мирный) ir vecākā Krievijas vissezonas polārstacija Arktīdā. Izvietojusies Deivisa jūras piekrastē Karalienes Mērijas krastā Mabusa ragā Makdonalda līča austrumu krastā. Izveidota 1956. gada 13. februārī Pirmās kompleksās antarktiskās ekspedīcijas laikā Starptautiskā ģeofizikas gada ietvaros.^[1] Nosaukta par godu pirmās krievu antarktiskās ekspedīcijas (1819-1821) kapteiņa Mihaila Lazareva kuģim «Mirnij». Līdz 1971. gadam Mirnija kalpoja kā galvenā PSRS antarktisko ekspedīciju administrēšanas un koordinēšanas stacija (pēc 1971. gada šīs funkcijas tika pārnestas uz staciju Molodjožnaja).

Jūras krastu stacijas rajonā veido 15-20 m augsta ledus barjera. Stacija izbūvēta uz četriem klinšu atsegumiem 1,8 km garumā gar piekrasti. Stacijas apvidū ledus vairoga biezums ir 80-100 m, bet jau 100 km uz dienvidiem plato paaugstinās līdz 1,5 km. Gada vidējā gaisa temperatūra ir ap -11 °C. Vidējais vēja ātrums - 11,4 m/s, maksimālais - 56 m/s. Vidēji gadā ir 104 dienas, kad vēja ātrums pārsniedz 15 m/s.^[2] Stacija atrodas pie polārā loka, polārā nakts netiek novērota, polārā diena ilgst no 10. decembra līdz 10. janvārim. Piekrastē lielāko gada daļu veidojas malasledus, kura platums ziemas beigās var sasniegt 30-40 km. Ap 3 km no krasta atrodas klinšainās Heisvela salas, uz vienas no kurām (Buromska salā)^[3] ierīkota kapsēta.

1956. gadā stacijā tika uzbūvētas 12 saliekamās paneļu ēkas uz tērauda fermu pamatiem, kā arī vairākas noliktavas un saimnieciskās ēkas. 1964. gadā stacijā jau bija 42 dažādas būves, lielākā daļa no kurām bija ieputinātas dziļi zem sniega. 1973. gadā tika sākta stacijas rekonstrukcija, kuras gaitā uz no ledus brīvajām Komsomoļskas un Radio sopkām tika uzbūvētas trīs divstāvu ēkas laboratorijām, kopkajītei, radiostacijai un personāla dzīvojamajām telpām, kā arī jauna elektrostacija (1977) un garāža. Elektroapgādi nodrošina trīs dīzeļģeneratori ar 320 kW jaudu katram. Telpu apsilde tiek nodrošināta ar elektrisko sildītāju palīdzību.

Galvenās pētniecības jomas Mirnijas stacijā ir glacioloģija, seismoloģija, meteoroloģija, jūras bioloģija, ģeomagnētisms.

Svarīga Mirnijas stacijas funkcija līdz 2007. gadam bija iekškontinentālās Vostokas stacijas apgāde, kas tika veikta ar ikgadējas traktortehnikas karavānas palīdzību. Stacijā funkcionē arī lidlauks vieglajām lidmašīnām.

Atsauces

↑ «Обсерватория Мирный». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 15. jūnijā. Arhivēts 2009. gada 26. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
↑ «Л.И.Дубровин Обсерватория Мирный.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 15. jūnijā. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Кладбище

Ārējās saites

[1] «Обсерватория Мирный». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. aprīlī. Skatīts: 2010. gada 15. jūnijā. Arhivēts 2009. gada 26. aprīlī, Wayback Machine vietnē.

[2] «Л.И.Дубровин Обсерватория Мирный.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 15. jūnijā. Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.

[3] Кладбище

[1]

[2]

[3]