Mizasblakšu dzimta
| Mizasblakšu dzimta Aradidae Spinola, 1837 | |
|---|---|
 Aneurus avenius (Latvija, Vangaži) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Blakšu kārta (Hemiptera) |
| Apakškārta | Augutis (Heteroptera) |
| Virsdzimta | Blaktis (Tingoidea) |
| Dzimta | Mizasblakšu dzimta (Aradidae) |
| Iedalījums | |
| |
 Mizasblakšu dzimta Vikikrātuvē | |
Mizasblakšu dzimta (Aradidae) ir blakšu dzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 1800 sugu, kas iedalītas 210 ģintīs. Tās ir vairāk vai mazāk plakanas blaktis, kas dzīvo zem mirušo koku mizas vai to stumbros, birušās koku lapās uz zemes vai uz piepēm.[1] Latvijā ir sastopamas 13 sugas.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mizasblaktis ir maza vai vidēja izmēra, visbiežāk sasniedz no 3 līdz 11 mm garumu. Pieaugušas blaktis ir dorsoventrāli plakanas un to diagnostiskās atšķirības ir:[1]
- pēdas (latīņu: tarsi) sastāv no diviem segmentiem (izņemot dažas sugas);
- ūsas (latīņu: antennae) sastāv no četriem segmentiem;
- actiņu (latīņu: ocelli) nav;
- ir izstieptas mutes aparāta sastāvdaļas (izmainītas madībulas un maksilas).
Līdz 1938. gadam tika uzskatīts, ka visi sīkspārnainie vai bezspārnu īpatņi ir nimfas. N.C.E. Miller bija pirmais, kas atklāja fenomenu, ka eksistē arī bezspārnu pieaugušie īpatņi.[2] Šis atklājums atvēris jaunu dimensiju mizasblakšu taksonomijā.[1]
Ekoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mizasblaktis apdzīvo mirušo koku pūstošus stumbrus un mitinās zem vai uz to mizas, ka arī birušās lapās augsnes vai uz piepēm. Tropos tās var sastapt koku zaru un atlūzu kaudzēs. Mizasblaktis barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu. Daudzas sugas, kas dzīvo uz zemes mitros tropu mežos, ir bezspārnu.[1]
Rūpes par pēcnācējiem
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dažām sugām ir atklāta tāda raksturīpašība kā rūpes par pēcnācējiem, piemēram, Neuroctenus pseudonymus, Brachyrhynchus membranaceus un ne vienmēr Ctenoneurus hochstetteri. Takahaši (Ryoichi Takahashi) 1934. gada zinātniskajā rakstā ir atzīmējis, ka ir atradis Brachyrhynchus membranaceus mātīti, stāvošu virs jaunām nimfām. Elliott H. McClure ir pamanījis pieaugušo Neuroctenus pseudonymus īpatni, sargājošu olas un mazas nimfas, kā rakstīts viņa darbā 1932. gadā. John Golding Myers novērojis uz pieauguša īpatņa ķermeņa pirmās un otras paaudzes nimfas (novērota Ctenoneurus hochstetteri sugai), taču tas nevar viennozīmīgi liecināt, ka tas ir tas fenomens. Varbūt notikusi nejauša nimfu nokļūšana un pieaugušas blakts ķermeņa tādām sugām, kas dzīvo lielās kolonijās. Toties Takahaši ir savācis divas pieaugušas mātītes un četras Brachyrhynchus membranaceus sugas nimfas Taizemē un novērojis tās 19 dienu periodā. Blaktis atradās stikla traukā ar mizas gabalu, kur Takahaši redzējis nimfas zem vai uz mātītes. Šādus novērojumu savvaļā viņš nav veicis.[3]
Latvijā sastopamās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Latvijā ir sastopamas šādas sugas:[4][5]
- apakšdzimta: Aneurinae
- suga: Aneurus avenius Dufour, 1833
- apakšdzimta: Aradinae
- suga: Aradus betulae (Linnaeus, 1758)
- suga: Aradus betulinus Fallén, 1807
- suga: Aradus brevicollis Fallén, 1807
- suga: Priežu mizasblakts, Aradus cinnamomeus Panzer, 1806
- suga: Aradus corticalis (Linnaeus, 1758)
- suga: Aradus crenaticollis R.F.Sahlberg, 1848
- suga: Aradus depressus (Fabricius, 1794)
- suga: Aradus erosus Fallén, 1807
- suga: Aradus lugubris Fallén, 1807
- suga: Aradus obtectus Vasarhelyi, 1988
- suga: Aradus ribauti Wagner, 1956
- apakšdzimta: Mezirinae
- suga: Mezira tremulae (Germar, 1822)
Fosilās sugas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mizasblakšu dzimtā ir aprakstītas 25 fosilās (izmirušas) sugas dzintaros. Fosilās sugas pieder četrām apakšdzimtām: Aneurinae (4 sugas), Aradinae (16 sugas), Calisiinae (6 sugas) un Mezirinae (1 suga). Baltijas dzintaros ir atrastas 14 sugas, tajā skaitā Aradus assimilis, Aradus balticus, Aradus consimilis, Aradus damzeni, Aradus frater, Aradus frateroides, Aradus goellnerae, Aradus kotashevichi, Aradus lativentris, Aradus macrosomus, Aradus popovi, Aradus superstes, Aradus velteni, Aradus voigti un Aradus weitschati. Vēl viena suga ir no Biterfeldas (Saksija, Vācija) dzintara.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Larochelle A. & Larivière M.-C. An overview of flat bug genera (Hemiptera, Aradidae) from New Zealand, with considerations on faunal diversification and affinities. Kataloge der Oberösterreichischen Landesmuseen. Neue Serie 50 (2006), 181–214
- ↑ Miller, N.C.E. (1938) A New Subfamily of Malaysian Dysodiidae (Rhynchota). Annals and Magazine of Natural History, series 11, 1, 498–510.
- ↑ Steven J. Taylor. Observations on P ations on Parental Car ental Care in the F e in the Family Ar amily Aradidae (Heteroptera). The Great Lakes Entomologist, Serving the Great Lakes Region Since 1966. Volume 21,№: 4, 1988
- ↑ V. Spuņģis & M. Kalniņš (2003). Blaktis – Hemiptera (ordo). LEB
- ↑ Uģis Pīterans (2019). Blaktis 2019. Uģa Pīterana DabasBlogs.
- ↑ Ernst Heiss. Revision of the flat bug family Aradidae from Baltic Amber IX. Aradus macrosomus sp. n. (Hemiptera: Heteroptera). Dtsch. Entomol. Z. 61 (1) 2014, 27–29 | DOI 10.3897/dez.61.7155
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mizasblakšu dzimta.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Encyclopædia of Life raksts (angliski)
 | Šis ar bioloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |