Mocarts un Saljēri
| Mocarts un Saljēri | |
|---|---|
 | |
| Žanrs | Filma-opera |
| Režisors | Vladimirs Gorikers |
| Galvenajās lomās |
Pjotrs Gļebovs Inokentijs Smoktunovskis |
| Mūzika | Nikolajs Rimskis-Korsakovs |
| Operators | Vadims Mass |
| Montāža | Marija Čardiņina |
| Studija | Rīgas Kinostudija |
| Izdošana | 1962 |
| Ilgums | 43 minūtes |
| Valsts |
.svg){kind=small} Latvijas PSR |
| Valoda | krievu |
| IMDb profils | |
"Mocarts un Saljēri" ir 1962. gadā Latvijas PSR uzņemta muzikālā filma, operas ekranizējums. Filmas režisors ir Vladimirs Gorikers. Filma uzņemta Rīgas Kinostudijā pēc Aleksandra Puškina tāda paša nosaukuma darba motīviem.
Sižets
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saljēri iegrimis dziļās pārdomās. Viņš atminas savu grūto ceļu līdz meistarībai: agri atsakoties no bērnu rotaļām viņš patstāvīgi sāka mācīties mūziku. Nekad Saljēri nevienu neapskauda, pat tos kam viss padevās vieglāk un labak. Bet nu ir parādījusies skaudība pret Mocartu, kuram viss nav nācis caur grūtām mācībām, bet gan vienkārši tāpat.
Lomās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Pjotrs Gļebovs (vokāls — Aleksandrs Pirogovs) — Antonio Saljēri
- Inokentijs Smoktunovskis (vokāls — Sergejs Ļemeševs) — Mocarts
- Arnolds Milbrets — vecais muzikants
- Nikolajs Kutuzovs — melnais cilvēks
Staņislavka un Ņemiroviča-Dančenko muzikālā teātra koris un orķestris, diriģents — Samuils Samosuds.
Filmēšanas grupa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Režisors: Vladimirs Gorikers
- Operators: Vadims Mass
- Mākslinieks: Uldis Pauzers
- Komponists: Nikolajs Rimskis-Korsakovs
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1962 - 6. Starptautiskā kinofestivāla Bergamo speciālais diploms "Gran Premio Bergamo".
- 1963 - Baltijas republiku un Baltkrievijas filmu festivālā Rīgā balva labākajam skaņu režisoram Gļebam Korotejevam.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- IMDb profils (angliski)
- Filmas profils[novecojusi saite] portālā Kino Muzejs